Latgales kongresa simtgade: 6. maijs – Tautu forums, Baltā galdauta svētki Daugavpilī un Kongresa noslēgums Rēzeknē

Foto: Ilmārs Znotiņš

6. maijā Daugavpilī ar Tautu forumu, Baltā galdauta svētkiem, pirmizrādi Daugavpils teātrī un kongresa noslēgumu Rēzeknē turpinās Latgales simtgades kongresa programma. Notikumiem Daugavpilī var sekot Latvijas Televīzijas 7.

14 dažādu tautību pārstāvji no 19 Latvijas pašvaldībām - kopumā vairāk nekā 100 mazākumtautību nevalstisko organizāciju aktīvisti - piedalījās piektajā Tautu forumā Vienības namā un Daugavpils teātrī, kā arī vairākās pilsētas vēsturiskā centra kafejnīcās ar jauniešu iniciatīvas „Lavka” radošās komandas rosinātām neformālām sarunām SARUNU LAVKA, diskusijas tēmu izvēloties īpašā sarunu ēdienkartē: starteri, lai iepazītos un iesildītos sarunai; karstie ēdieni, iedziļinoties aktualitātēs; dienas piedāvājums, kas ļaus katram radoši izpausties; desertā tēmas jautrākam brokastu noslēgumam. Sarunas tika sasaistītas ar visdažādākajām dzīves jomām, rosinot dalībniekos vēlmi attīstīt zināšanas un pilnveidot prasmes.

Forumu oficiāli atklāja Latvijas valsts simtgades patrons, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kultūras ministre Dace Melbārde un Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. “Valsts vislielākā bagātība ir tās cilvēki. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos tai piederīgs neatkarīgi no savas tautības vai reliģiskās pārliecības. Izmantojot iespēju, aicinu tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēl nav Latvijas pilsoņi, apsvērt pilsonības iegūšanu. Jo īpaši svarīgi, lai vecāki reģistrētu savus dzimušos bērnus Latvijas pilsonībā. To izdarīt ir ļoti vienkārši. Esmu pārliecināts, ka ir laiks beigt piešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem. Latvijas iedzīvotāju dažādība ir mūsu spēks un bagātība. Starp pasaules mēroga slavenībām, ar kurām Latvija vienmēr ir lepojusies, ir visu Latvijā dzīvojošo tautu pārstāvji. Gribu pateikt paldies daudzajām mazākumtautību biedrībām un mākslinieciskajiem kolektīviem, kuri ar savu entuziasmu ikreiz bagātina mūsu dziesmu un deju svētkus,” savā uzrunā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viss uzrunas teksts - http://president.lv/pk/content/?art_id=24938

Daugavpils Vienības laukumā noritēja arī Baltā galdauta svētki „Latgale svin.” Galdus klāja pilsētas nacionālās kultūras biedrības, mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem no visas Latvijas, valsts un pilsētu amatpersonām, Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvjiem, Goda daugavpiliešiem un ikvienam citam interesentam piedāvājot nobaudīt latgaliešu nacionālās virtuves gardumus muzikālas koncertprogrammas pavadījumā.

Pēc Baltā galdauta svētkiem Latvijas brīvības cīņās kritušo poļu karavīru piemiņas vietā amatpersonas, daugavpilieši un foruma viesi stādīja Latvijas valsts simtgadei veltīto ozolu aleju, koku ieaugšanu stiprinot ar latviešu kultūras centra folkloras kopas „Svātra” izpildītajām spēka dziesmām.

Šovakar Daugavpils teātrī notiks pirmizrāde Latgales kongresa simtgadei veltītam muzikālam iestudējumam latgaliešu valodā „Nūgrymušõ pile”, Lūgšana par Latviju.

Latgales kongresa simtgadei veltītās izrādes „Nūgrymušõ pile” pamatā ir ievērojama latgaliešu un latviešu kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna luga. Visu mūžu viņš bija nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Bet viens no būtiskākajiem Franča Trasuna nopelniem ir tas, ka viņš bija Latvijas apvienošanās idejas iniciators. „Nūgrymušo pile” ir uz varoņteiku pamata veidota luga, kurā caur mītiem apvienotiem ar vēsturisku realitāti tiek aktualizēta spēcīga nacionālā ideja un identitāte. Trasuns augstu vērtēja latgaliešu tautu, valodu un tradīcijas, tieši tāpēc savā lugā nosoda tādus tautiešus, kas atsakās no savas tautas vērtībām. Pils nogrimst, jo iegūtā bagātība ļaudīm kļūst svarīgāka par dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotām tradīcijām. Izrādi veido režisors Oļegs Šapošņikovs, mākslinieces Inga Bermaka Apaiha un Agnese Leilande, komponists Kārlis Lācis un horeogrāfs Agris Daņiļevičs. 15. maijā izrāde būs skatāma Latvijas Nacionālajā teātrī.

Savukārt Rēzeknē norit Latgales Simtgades kongresa noslēdzošā diena – darbojoties paralēlajās sesijās Latgales diskurss literatūras vēsture, valodas un izglītības politikas jautājumi latgalistikā, Vēstures un komunikāciju diskurss latgalistikā, Latgales reģiona ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības iespējas, 1917. gada Latgales kongresa vēsturiska un juridiska nozīme un loma Latvijas valstiskumā un Satversmē. Kongresā aicināti piedalīties zinātnieki, politiķi un dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Iecerēts, ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu rezolūcijas pamatpunktus un to noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas līdzekļu politikas attīstībai.

Latgales kongresa simtgades centrālie notikumi noslēgsies rīt, 7.maijā, Voldemāra, Jāņa un Māra Vogulu keramikas darbnīcā „Voguly” Lendžu pagastā ar pasākumu ģimenēm „100 Latgales podi Latgales simtgades kongresam”, kurā tiek aicinātas ģimenes ar bērniem, piedāvājot viņiem baudīt un līdzdarboties tradicionālās un mūsdienu mākslas veidos, skaņās un kustībā. Pasākums sākas plkst. 10:00 ar cepļa izņemšanu un turpinās ar muzikālo un radošo darbnīcu darbību, iesaistot aktivitātēs dažāda vecuma mērķauditoriju.

Pilna programma pieejama: http://lv100.lv/jaunumi/latgales-kongresa-simtgades-programma/

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Vasiļjeva,
Latgales simtgades kongress,
29276111