Ministrijas jaunumi
Latvija piesaka Grobiņas arheoloģisko ansambli Pasaules mantojuma sarakstam

Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli. Šodien, 15. janvārī, nominācijas iesniegumu parakstīja kultūras ministrs Nauris Puntulis, klātesot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītājam Jurim Dambim, arheologam Jurim Urtānam, Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvjiem.

Ar šo noslēdzies desmit gadus ilgs darbs arheoloģiskā mantojuma vērtību apzināšanā un izcelšanā, kura rezultātā sagatavota nominācija. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla un labi saglabāta liecība par pirmsvikingu laika skandināvu un vietējo kultūru (kuršu) saskarsmi.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: „Mēs esam liela notikuma priekšā – ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai mūsu valsts oficiāli pieteiktu vēl vienu kultūrvēsturisku objektu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tas ir daudzu gadu darbs, kurā tika iesaistīti vairāku jomu profesionāļi. Pieteikums un iespējamais pozitīvais rezultāts apliecina mūsu kultūras bagātību un daudzslāņainību, kā arī sekmēs lielāku interesi par Latviju starptautiskā mērogā. Ceru, ka gada laikā Latvija varēs lepoties jau ar trim objektiem Pasaules mantojuma sarakstā!”

NKMP vadītājs Juris Dambis uzsver: “Veiksmīga profesionāļu, pašvaldības un sabiedrības interešu grupu sadarbība radījusi jaunu vietas identitāti, kas virza pārdomātu un vietas vērtībās balstītu, kvalitatīvu Grobiņas attīstību.”

„Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir varens gan no vēsturiskā viedokļa, gan nākotnes vārdā – pilsētas, novada un pat visas valsts attīstībā. Šajos astoņos gados, kopš esam sākuši aktivitātes ar vikingu tēmu, tūrisma apjoms pieaudzis vairāk kā 15 %, bet būtiskais ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem un jo īpaši jaunatnei ir pieaudzis izpratnes līmenis par pašu vēsturi, ar kuru varam lepoties arī starptautiskā mērogā,” uzskata Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. „ Mums ir jārūpējas par to, kas mums ir, lai radītu to par ko sapņojam!”

Foto (no labās) Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, arheologs Juris Urtāns, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Grobiņas Tūrisma informācijas centra “Tūrisma Attīstības grupas” pārstāve Ilze Kārkliņa, Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Grobiņas tūrisma kluba “Oga” vadītājs Raimonds Reinis, KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Nominācija tapusi, sadarbojoties Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, Grobiņas novada domei un vietējiem iedzīvotājiem ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes, Liepājas pašvaldības (Liepājas muzeja), Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu.

Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.

Latvija piesaka Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005. gadā).

Papildu informācija:

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ietver pasaules nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. Pašreiz Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 1121 vietas, kas atrodas 167 pasaules valstīs. Tās ataino cilvēka radošā gara meistardarbus, kā arī unikālas pasaules dabas vietas, kam piemīt īpaša estētika, bioloģiskā daudzveidība vai savdabīga mijiedarbe ar pasaules kultūru attīstību. No pasaules mantojuma vietām lielākā daļa – 869 – ir kultūras mantojuma vietas, piemēram, koka baznīcas Karpatu kalnos Slovākijā, Salamankas vecpilsēta Spānijā, Dambullas zelta templis Šrilankā u.c. Līdzās kultūras mantojumam Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 213 dabas mantojuma vietas, piemēram, Subantarktiskās salas Jaunzēlandē, Ilulissat ledus fjords Grenlandē, Dānijā, Laurisilvas meži Madeirā, Portugālē u.c., un 39 jaukta tipa mantojuma vietas, piemēram, Lapzemes apgabals Zviedrijā, Ibizas dabas daudzveidība un kultūra Spānijā, Río Abiseo nacionālais parks Peru u.c.

UNESCO Pasaules mantojuma saraksta tīmekļvietne

 

Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
67330314, 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv

Papildu informācijai par nomināciju:
Alma Kaurāte
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
67326602
www.mantojums.lv

Papildu informācijai par UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu:
Ieva Švarca
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas
Kultūras sektora vadītāja
67325108
www.unesco.lv