Pētījums: puse Latvijas iedzīvotāju nevar lepoties ar augstu medijpratību

Otrdien, 18.jūlijā, Kultūras ministrija (KM) prezentēja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju 2017.gada jūnijā un liecina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas.

„Ja asins analīzēs ir iespējams pārbaudīt, piemēram, kāda vitamīna trūkumu, tad lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams secināt par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm uz daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu. Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, pārliecības un uzskatus par mediju satura veidošanu, uzticamību sociālajos medijos publicētajai informācijai, par interneta meklētāju programmu darbību, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās „padošanas” tālāk saviem sociālo mediju draugiem,” skaidro KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu (piemēram, Google, Bing vai citu) piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, un 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem (gandrīz 40%).

Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai, kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību. Cittautiešu vidū medijiem latviešu valodā priekšroku dod tikai 15% respondentu. Dominējošā daļa (80%) cittautiešu informācijas gūšanai vai izklaidei parasti izvēlas informācijas avotus krievu valodā.

Pilnībā vai daļēji Krievijā veidotās televīzijas programmas kā, piemēram, PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya, mēdz skatīties gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākā Krievijas TV programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū – 82%. Arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. No Krievijas televīziju piedāvātā satura Latvijas iedzīvotāji skatās filmas, seriālus (45% respondentu), humora raidījumus, koncertus, muzikālos šovus (katrs trešais – 33%) un ziņu pārraides (28% Latvijas iedzīvotāju).

Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir mazāka par 50%, ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāju vidū vecumā virs 45 gadiem Krievijas TV programmas skatās vairāk nekā 70% respondentu.

Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties. (No aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%). Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas – to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr tikai 31% Latgales iedzīvotāju.

Tāpat vērojama sakarība – jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai (62% - no aptaujātajiem ar pamata izglītību, 26% - ar augstāko izglītību). Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas (Google, Bing vai citas) kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt – 43% respondentu, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību – gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību, kamēr 67% - ar pamata izglītību. Turklāt, 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.

No Kultūras ministrijas plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp, skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016. gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.

„Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām, un, vissvarīgākais – sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā. Tie ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un patērē medijus pārsvarā krievu valodā,” akcentē K.Ločmele. „Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,” vērš uzmanību KM eksperte.

Nepieciešamību veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību paredzēja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plāns. Pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas Fakti”, kas uzvarēja š.g. aprīlī izsludinātajā iepirkumu konkursā. Pētījumā aptaujāti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2017. gada jūnijā.

Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā.

 

 

Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv