9. oktobrī notika divas Kultūras ministrijas (KM) organizētas diskusijas par kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību krīžu situācijās, kultūras mantojuma lomu nacionālās drošības aspektā.
Sarunu mērķis – turpināt veidot izpratni un rast risinājumus, kā izvērtēt riskus kultūras mantojuma apdraudējuma gadījumos un kā šiem riskiem savlaikus (militāra apdraudējuma gadījumā – vēl miera laikā) sagatavoties gan kultūras mantojuma īpašniekiem, gan pārvaldītājiem.
Diskusijās piedalījās ārvalstu eksperti un pašmāju kultūras mantojuma - kultūras pieminekļu, muzeju, bibliotēku un arhīvu - nozares pārstāvji, kā arī aizsardzības nozares pārstāvji.
Rīta cēlienā uz diskusiju KM pulcējās KM, AM, kultūras mantojuma institūciju pārstāvji, lai tiktos ar Ziemeļvalstu Kultūras mantojuma un bruņoto konfliktu centra direktoru no Dānijas Frederiku Rusēnu (Frederik Rosén) un NATO galveno juridisko padomnieku Mortenu Midgārdu (Morten Midgaard), lai uzzinātu par Dānijas pieredzi un jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos 1954. gada UNESCO konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 2. protokolam.
Pēcpusdienā noritēja diskusija ar Frederiku Rusēnu, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta Sieviešu, miera un drošības analīzes un vadības komandas Dzimumu līdztiesības un starpnozaru analīzes direktorāta direktora vietnieci, komandieri Šenonu Lūisu-Simpsoni (Shannon Lewis - Simpson) un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu par kultūras vērtību lomu un aizsardzību bruņotu konfliktu un hibrīddraudu kontekstā.
Diskusija tika veltīta kultūras mantojumam kā nacionālās drošības sastāvdaļai, aplūkojot gan tā apdraudējumu bruņotu konfliktu un hibrīddraudu kontekstā, gan kultūras mantojumu kā instrumentu sabiedrības noturības stiprināšanai. Tiks analizēts, kā mērķtiecīgi uzbrukumi kultūras mantojumam var vājināt sabiedrības identitāti un gribu pretoties, un kā šos riskus integrēt valsts drošības un krīzes vadības plānošanā. Diskusija piedāvās arī praktisku skatījumu uz kultūras mantojuma aizsardzības iekļaušanu militārajās un civilajās operācijās, kā arī sadarbības modeļiem starp kultūras un drošības nozarēm, lai mantojums kļūtu par stratēģisku resursu gan gatavojoties krīzēm, gan atjaunošanas procesos.