Mākslinieces Aijas Princes gleznu izstāde “Balzams dvēselei” būs apskatāma Mencendorfa nama Izstāžu zālē no 2026. gada 2. oktobra līdz 1. novembrim. Atklāšana piektdien, 2. oktobrī, pulksten 16.00.
Aija Prince, gleznotāja, mākslas pedagoģe un ainavu arhitekte atklāj, ka izstādes nosaukumā minētais balzams “sola nevis aizmiršanos, bet atelpu – mierpilnu skatienu un atgādinājumu, ka pasaule nebeidzas ar to, kas šobrīd nospiež sirdi.” Balzams top, savienojot daudzas atšķirīgas sastāvdaļas, kuru saskaņa rada tam raksturīgo garšu. Arī glezna rodas no krāsām, gaismas, pieredzes un atmiņām – atsevišķi elementi savienojoties, rada to īpašo, neatkārtojamo – mākslas darbu.
“Dvēseles balzams ne vienmēr ir salds. Skaistums nenozīmē tikai patīkamu mierinājumu. Dažkārt ainava mūsos pamodina ilgas, bet zieds atgādina par visa skaistā pārejošo dabu. Arī šīm izjūtām ir sava vieta mūsu iekšējā pasaulē. Tās apliecina, ka cilvēka sirds vēl nav kļuvusi vienaldzīga. Māksla dziedina nevis apslāpējot jūtas, bet palīdzot tās pieņemt, nesabrūkot zem to smaguma.
Ainava gleznā nav tikai kādas vietas attēlojums. Tā var kļūt par telpu, kurā skatītājs uz brīdi ieiet un sastop pats sevi. Debesu plašums atbrīvo domas no šaurības, tālums atgādina par ceļu, bet gaisma uz zemes vai ūdens virsmas ļauj sajust pasaules mierīgo turpināšanos. Daba neko nepaskaidro un nevienu nepārliecina. Tā vienkārši ir – mainīga un uzticīga savam ritmam. Šajās ainavās šis ritms nav sastindzis. Tajās jūtama kustība, kas turpinās arī aiz audekla robežām.
Ziedi runā citādi. Ainava atver tālumu, bet zieds aicina pienākt tuvāk. Tas pievērš mūsu uzmanību mazajam un šķietami pārejošajam. Aijas Princes gleznotajos ziedos sajūtama klusa klātbūtne, kurā savienojas trauslums un dzīvības spīts. Tajos nav nedz aprēķina, nedz vēlēšanās kaut ko pierādīt. Glezna neaptur dabas ritējumu, bet saglabā mirkli, kurā zieds ir patiesi ieraudzīts.
Katrs skatītājs šajā izstādē ieraudzīs ko citu. Viens apstāsies pie krāsas, otrs – pie gaismas, vēl kāds gleznā pēkšņi atpazīs sen aizmirstu vietu vai savas dzīves noskaņu. Mākslas darbs neko neuzspiež. Tas ļauj sastapt savas atmiņas un sajūtas. Glezna paliek tā pati, bet cilvēks tās priekšā ikreiz var būt citāds.
Šīs gleznas aicina vienkārši skatīties – nesteidzīgi un bez iepriekš sagatavota sprieduma. Ja pēc šīs sastapšanās pilsētas pagalmā pamanīsim ziedu, kuram citkārt būtu pagājuši garām, debesīs saskatīsim vairāk krāsu vai kaut uz mirkli sajutīsim sevī lielāku mieru, balzāms būs sācis savu kluso darbu.
Māksla ir saruna ar sevi… Katrs cilvēks ir nācis pasaulē, lai kaut ko radītu, lai kaut ko atstātu aiz sevis, kā arī, lai priecātos par to, ka viņam ir dota šī dzīve. Bieži ikdienas gaitā mēs aizmirstam priecāties. Es savos darbos gribu radīt to sajūtu, lai, kad cilvēks ienāk izstāžu zālē, viņu kaut viens darbs uzrunā, viņš to atceras un viņam sirdī ielīst prieks. Kaut vai par vienu ainavu. Mēs esam šai pasaulē, lai kaut ko izdarītu šajā – savā brīdī…,” aicinot uz izstādi “Balzams dvēselei”, pārdomās dalās izstādes autore, māksliniece Aija Prince.
Divas gleznošanas studijas – viena Dobelē, otra Jaunpilī – ir Aijas Princes radītas un vadītas. Māksliniece pati sevi sauc par “dobelnieci līdz matu galiņiem”. Savukārt viņas radītie mākslas darbi rodami Dobeles novadpētniecības muzeja, Tukuma mākslas muzeja, Ojāra Vācieša muzeja krājumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Šveicē, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Portugālē, ASV, Kanādā, Austrālijā, Francijā, Somijā un vēl citur.
Papildu informācija: “Mencendorfa namā. Rīdzinieku 17.-18. gadsimta mājā-muzejā”, tālr.: +371 67356680. Muzeja tīmekļvietne: www.rigamuz.lv/mn/; FB lapa: www.facebook.com/mencendorfanams/.
Informāciju sagatavoja:
Ingrīda Lukašēviča
Mencendorfa nama. Rīdzinieku 17.-18. gs. māja-muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67356680
E-pasts: ingrida.lukasevica@rvkm.gov.lv