Gatavojoties nākamnedēļ, 25. un 26. novembrī, Valmierā gaidāmajam semināram “Cik piekļūstami mēs esam?”, Kultūras ministrija (KM) turpina informēt kultūras dzīves organizatorus par piekļūstamības jautājumiem, kā arī apkopo šā gada veikumu, akcentējot kultūras notikumus, kas īstenoti, sekmējot piekļūstamību.
Lai veicinātu informācijas par kultūras piedāvājumu piekļūstamību digitālajā vidē, Kultūras ministrija (KM) šonedēļ sagatavoja padomu kopumu savu padotības iestāžu un kapitālsabiedrību komunikatoriem. Tas veidots, apkopojot vairāku institūciju un ekspertu sniegto informāciju konferencēs, semināros un konsultācijās, un aptver ieteikumus līdz ar labās prakses piemēriem, kā pielāgot komunikācijas aktivitātes un materiālus tīmekļvietnē un sociālajos tīklos, lai informācija par kultūras piedāvājumu būtu piekļūstama un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, tostarp arī cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti.
Pārskatot šogad notikušās kultūras norises, secināms, ka piekļūstamības veicināšanai tiek pievērsta arvien lielāka vērība. Vienlaikus KM apzinās nepieciešamību un ir gatava ieguldīt vēl daudz darba, lai pilnveidotu kultūras procesu piekļūstamības iespējas, kā arī, lai sabiedrībā tā tiktu uztverta kā kvalitātes zīme un kultūras vērtība, nevis tikai formāla atbilstība normām. Tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē un ieguldījumā viena no KM prioritātēm ir kultūras piekļūstamība. Piekļūstamības risinājumi kultūras infrastruktūrā un kultūras mantojuma objektos ir obligāta prasība, lai īstenotu ES fondu projektus, tādēļ KM arī turpmāk rīkos pasākumus ar ekspertu iesaisti, lai informētu un izglītotu par šiem jautājumiem.
Kultūras pieejamības un iekļaušanas principus savos projektu konkursos akcentē arī Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF). No šā gada VKKF projektu pieteicējiem jāsniedz informācija par to, kā projekta saturs un norise būs piekļūstama personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem – kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura. Tas ietver gan fiziskās vides pieejamību, gan projekta satura un aktivitāšu pieejamību, gan nepieciešamos pielāgojumus atbilstoši projekta specifikai. Tādējādi tiek uzsvērts, ka piekļūstamības aspektiem jākļūst par neatņemamu kvalitatīva kultūras projekta sastāvdaļu, veicinot kultūras vērtību sasniedzamību pēc iespējas plašākai sabiedrībai.
Piekļūstamu izstāžu un ekspozīciju piedāvājumu īstenojuši vairāki KM padotībā esošie muzeji. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) kopš š.g. oktobra piedāvā īpašu ekskursijas formātu – ekspozīcijas izziņu gida vadībā “Sajust un saklausīt mākslu”. Tā ir iespēja pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts” klausīties mākslas darbu audioaprakstus, izmantot taktilas gleznu kopijas, kā arī ar taustes palīdzību pētīt atsevišķus muzeja interjera elementus un tēlniecības darbus. Piedāvājums izstrādāts, domājot par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, taču piedalīties aicināts ikviens interesents. Arī LNMM notikušajā Līgas Purmales gleznu izstādē “Pagājušo prieku dārzs” bija vairāku veidu piekļūstamības risinājumi – sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku informatīvie izstādes materiāli – anotācija, sadaļu raksturojumi un mākslas darbu audio apraksti – bija pieejami braila rakstā, bet sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību pirmo reizi LNMM tapa izstādes audiogida video versija ar zīmju valodas tulkojumu.
Muzeju jomas ekspertu un apmeklētāju augstu novērtēta ir Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) īstenotā mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”. Tā bija viens no LNRMM simtgades notikumiem, kas šā gada laikā bija pieejama gan Latvijas reģionos (koncertzālē “Lielais dzintars”, Liepājā, un Latgales vēstniecībā “Gors”, Rēzeknē), gan Rīgā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Izstāde veidota tā, lai katrs varētu to ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt un sajust, tādējādi padarot to īpaši piemērotu arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Šogad tā ieguvusi Latvijas Muzeju biedrības balvu nominācijā “Gada piekļūstamības projekts”.
Šoruden uzsāktas vairākas nozīmīgas piekļūstamību veicinošas norises teātros un koncertorganizācijās. Latvijas Leļļu teātrī skatītājiem ar redzes traucējumiem pieejams audioapraksts, kas ļauj daudz pilnvērtīgāk uztvert izrādes vizuālo informāciju; pirmā šādi pielāgotā izrāde ir “Emīls un Berlīnes zēni”. Arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī vienai izrādei (“Kankuna”) ir iespējams izmantot tiflotehnisko pavadījumu un intereses gadījumā teātris plāno paplašināt šo iespēju arī citās repertuāra izrādēs, kuras tiks papildinātas arī ar taktiliem materiāliem – maketiem, dekorāciju un kostīmu paraugiem. Savukārt Latvijas Nacionālais teātris vairākas reizes mēnesī Lielajā un Jaunajā zālē nodrošina izrādes ar titriem latviešu valodā aplikācijā “Teātru titri””, bet “Latvijas Koncerti” Spīķeru koncertzālē ieviesis skaņu indukcijas cilpu, kas sniedz iespēju cilvēkiem, kuri izmanto dzirdes aparātu, koncertos efektīvāk uztvert skaņu.
Iepriekšminētie ir tikai daži no nesenākajiem piemēriem. KM tīmekļvietnē izveidota ziņu sadaļa, kur regulāri tiek papildināta informācija par jauniem piekļūstamiem kultūras notikumiem un pakalpojumiem, ko īsteno Kultūras ministrija, tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī sadarbības organizācijas, kas veic KM deleģētos uzdevumus kultūras jomā.
KM jau informējusi, ka pērn pēc KM pasūtījuma LKA Kultūras un mākslu institūts veica pētījumu par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā, lai izpētītu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iespējas pilnvērtīgi piedalīties kultūras dzīvē, analizētu kultūras pakalpojumu piekļūstamību un identificētu risinājumus veicamajiem uzlabojumiem.
Ņemot vērā, ka pētījumā iegūtie dati liecināja - viens no galvenajiem šķēršļiem ir zināšanu un izpratnes trūkums kultūras organizācijās cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanai kultūras aktivitātēs, pagājušā gada nogalē notika divu dienu tālākizglītības kurss Latvijas kultūras organizāciju vadītājiem un speciālistiem par kultūras piekļūstamības veicināšanu dažādām auditorijas mērķgrupām. Mācībās piedalījās vairāk nekā 80 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora kultūras iestādēm - koncertorganizāciju, mākslas institūciju, kultūras centru, bibliotēku, teātru, muzeju, u.c. kultūras institūciju vadītāji, projektu vadītāji un īstenotāji.
Kultūras piekļūstamības nodrošināšana ir svarīga kultūrpolitiskā prioritāte, veidojot iekļaujošu sabiedrību un tiecoties nodrošināt pilnvērtīgas kultūras dzīves līdzdalības iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.