Svinot Anšlava Eglīša 120. dzimšanas dienu, 21. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) aicina tikties ar rakstnieku Anšlavu Eglīti caur videokameras aci filmētā materiālā, kas glabājas muzeja krājumā, “Visi mani labākie teicieni ir ierakstīti manās grāmatās”, kas notiks pastāvīgajā ekspozīcijā “Prokrastinācija un radīšana” Mārstaļu ielā 6, Rīgā.
Vakara gaitā būs iespējams noskatīties vairākus Veronikas Janelsiņas filmētus materiālus – ielūkoties viņa mājās Pasifika Palisādēs (Pacific Palisades), Amerikas rietumkrastā, kur rakstnieks dzīvoja kopš 1952. gada. Anšlava Eglīša mājā Monumenta ielā netrūka gleznu un grāmatu, te viņš sēdēja pie stiklotā loga un uz rakstāmmašīnas rakstīja savu romānu turpinājumus vai kādu Holivudas filmu apskatu, pagalmā koši saplauka un saziedēja siltzemju koki, krūmi un ziedi. Anšlava Eglīša māja nodega lielajā Kalifornijas ugunsgrēkā 2025. gada sākumā. Līdz tam lielie ikgadējie ugunsgrēki bija pasargājuši rakstnieka māju, par to zināja arī viņa ilggadīgais vēstuļu draugs, rakstnieks Gunars Janovskis, 1978. gadā rakstot: “Jā! Lielais ugunsgrēks Jūsu pusē! Lasīju – nē!, klausījos – radio un sadzirdu minam Pacific Palisades. Nodomāju: vai nu tik traki būs. Bet redz: necik nebija trūcis. Labi, ka tā!”
Anšlavam Eglītim bija būtiska vide, kurā viņš dzīvoja. Mūža garumā viņam vairākkārt nācies mainīt dzīvesvietas un zemes, kurās bijušas viņa mājas. Taču, dzīvojot svešumā, jaušams, ka viņam pietrūkst īstas mājas sajūtas Vācijā un Amerikā. Negaidīti sirsnīgi vārdi lasāmi īsprozas grāmatas “Neierastā Amerika” (1954) pēdējā lappusē: “Cilvēks var justies mājās tikai tur un tad, ja tas var sarunāties ar mūžvecu ravētāju burkānu dobē un saprast, ko saka knauķis, kas tikko spēj aizsniegt ganu krancim līdz ausīm.”
14. oktobrī atzīmējam 120. dzimšanas dienu rakstniekam Anšlavam Eglītim, kura radošās izpausmes ir plašas, daudzpusīgas un sazarotas. Jānis Veselis viņu savulaik nodēvējis par vienu no latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Anšlavs Eglītis ir ražīgs latviešu trimdas autors, kas savu literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Latvijā bijis mākslas dzīves apskatnieks, turpretī trimdā apliecinājis sevi kā filmu kritiķis, viņa rakstītajām recenzijām kļūstot par kino nozares vēstures daļu. Darbojies arī grāmatu dizainā, ilustrējis savas un citu autoru grāmatas.
Pasākums notiek sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu Valsts pētījumu programmas “Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa” (LITBEL) (Nr. VPP-IZM-Letonika-2025/1-0006) ietvaros.
Biļetes iespējams iegādāties aplikācijā “Mobilly” un muzeja tīmekļvietnē. Biļešu skaits ir ierobežots.
Informāciju sagatavoja:
Inguna Daukste-Silasproģe
LNRMM Krājuma izpētes nodaļas mākslas eksperte, LU LFMI vadošā pētniece