ANNA PUTĀNE – LATGALIEŠU FOLKLORAS PĀRRAKSTĪTĀJA
Annas ikdienas darbs saistīts ar normatīvo aktu rediģēšanu, nodrošinot to atbilstību literārās valodas normām. Sākotnējā aizraušanās, atšifrējot latgaliešu folkloras failus Latviešu folkloras krātuves izziņotās "Simtgades burtnieku" akcijas laikā, kas tika veltīta Latvijas simtgadei, pārauga cītīgā ikdienas darbā. Ar lielu dedzību un atbildību daļu brīvā laika vairāku gadu garumā Anna ir pavadījusi, pārrakstot teikumu pēc teikuma, tādējādi ievērojami papildinot Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv manuskriptu krājumu. Ieguldītais darbs ir vainagojies ar atzīstamu rezultātu ‒ šobrīd Anna Putāne ir ražīgākā latgaliešu folkloras failu pārrakstītāja arhīvā. 2025. gadā "Simtgades talkas" laikā Anna pārrakstījusi vairāk nekā 6000 failu, veltot tam 1400 stundu laika. Kopumā platformā garamantas.lv ieguldīts vairāk nekā 4500 stundu darba, 25 000 pārrakstītu failu, gandrīz 16 milj. rakstzīmju.
Video par balvas saņēmēju
DIĀNA ZIRNIŅA – ILGGADĒJĀ LATGALES VĒSTNIECĪBAS GORS VALDES LOCEKLE
Diāna Zirniņa ir nozīmīga personība latgaliešu kultūras attīstībā, kuras profesionālā un mērķtiecīgā darbība Latgales vēstniecībā GORS būtiski veicinājusi Latgales kultūras atpazīstamību, daudzveidību un ilgtspēju. Diānas Zirniņas darbs izceļas ar spēju apvienot profesionālu kultūras procesu vadību ar dziļu izpratni par Latgales kultūras nozīmi un tās vietu Latvijas kultūras telpā. Savā darbā GORĀ Diāna Zirniņa konsekventi iestājusies par Latgales kultūrtelpas stiprināšanu, nodrošinot kvalitatīvu un saturiski bagātu programmu. Viņas vadībā un līdzdalībā tapuši pasākumi un projekti, kas ne tikai saglabā latgaliešu kultūras mantojumu, bet arī veicina tā radošu attīstību un aktualizēšanu mūsdienu sabiedrībā.
Video par balvas saņēmēju
EDEITE LAIME – LATGALIEŠU KULTŪRAS UN LITERATŪRAS KOPĒJA
Pateicoties Edeites idejām un darbam, Latgales kultūrtelpu regulāri papildina jauni literāri darbi, pētījumi, pasākumi, kā arī notiek sabiedrības izglītošana par latgaliešu rakstu valodas pareizrakstību, nozīmi un izlokšņu daudzveidību. Edeite atsaucas aicinājumiem sadarboties, palīdzēt un atbalstīt, ko pārsvarā dara entuziasma vadīta, rūpējoties par latgaliešu kultūras attīstību. Svarīgs notikums ir Edeites dalība starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2025”, kura tēma “Valoda” tika izvēlēta tieši pēc viņas piedāvājuma. Festivāla norisē atklājās latgaliešu valodas daudzveidība un bagātība. Edeite ir kā neatņemams dzinulis latgaliešu kultūrā, kas neskaita ne laiku, ne spēkus, lai notiktu attīstība.
Video par balvas saņēmēju
FOLKLORAS KOPAS “GRODI” ALBUMS “SUDRABU SMELDAMA”
Albumā "Sudrabu smeldama" tautas mūzika savijas ar teicēju personīgās pieredzes stāstiem, atklājot vienlaikus gan sievietes ikdienas gaitas un grūtības, arī likteņa pārestības, gan pārlaicīgu misijas apziņu un spēka avotus, audzinot bērnus un saglabājot garīgo tīrību. Albumā skan Latgales dziesmas un tautas mūzika, ko "Grodi" ar etnogrāfisku precizitāti pārmantojuši savā repertuārā. “Grodi” ir tautas mūzikas izpildītāju kopa, ko 1987. gadā dibināja Aīda Rancāne un Andris Kapusts.
Video par balvas saņēmēju
GRUPAS “BRUOLI I MUOSYS” ALBUMS “NA PĀDEJAIS”
Albums “Na pādejais” ir grupas “Bruoli i Muosys” debijas albums, Latgales jauno mūziķu radīts etnodžezs latgaliski. Albuma nosaukums ir mājiens – šis nav pēdējais, bet tas ir pirmais. “Bruoli i Muosys” sevī nes ne tikai spēju atskaņot vai aranžēt, bet radīt jaunu valodu – mūsdienīgu, pašcieņas pilnu, skanīgu Latgali. Viņu repertuārā skan gan oriģināldarbi, gan tradīcija, kas nav muzeja eksponāts, bet dzīvs, plūstošs spēks, ko papildina savu sakņu apzināšanas un dziļa piesaiste Latgalei.
Video par balvas saņēmēju
DAUGAVPILS TEĀTRA AKTRISE KRISTĪNE VEINŠTEINA
Kristīne Veinšteina ir Daugavpils teātra aktrise, kuru varētu nodēvēt par vienu no teātra latgaliskās identitātes stūrakmeņiem. Savas radošās darbības laikā viņa neskaitāmas reizes ir īstenojusi teātra pasākumus, tulkojusi lugas, veidojusi scenārijus un sacerējusi dziesmas latgaliešu valodā. Savukārt 2025. gadā ar Kristīnes palīdzību Daugavpils teātrī tapa divi nozīmīgi iestudējumi. Gada sākumā mūžu uzsāka izbraukumu izrāde “Plykspuorneiša puorsacenis”, kura ir piemērota izrādīšanai klasēs un paredzēta sākumskolas bērniem. Tāpat Kristīne radīja sengrieķu traģēdijas dramatizējumu latgaliski, un šis apjomīgais darbs kalpoja par pamatu izrādei “Hekube”, kuras pirmizrāde notika 2025. gada 15. novembrī.
Video par balvas saņēmēju
LATGALES DZIESMU SVĒTKI DAUGAVPILĪ
Latgales Dziesmu svētki, kas no 2025. gada 28. maija līdz 1. jūnijam notika Daugavpilī, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem latgaliskās kultūras saglabāšanā, attīstībā un aktualizēšanā mūsdienu sabiedrībā. Tie apliecina Latgales kultūras dzīvotspēju, nepārtrauktību un spēju vienot dažādas paaudzes, kopienas un radošos spēkus ap kopīgām vērtībām – dziesmu, valodu un piederību Latgalei. Dziesmu svētki Latgalē vēsturiski ir bijuši ne tikai muzikāls, bet arī sociāls un garīgs notikums, kurā dziesma kalpo kā latgaliskās identitātes nesēja.
Video par balvas saņēmēju
“LSM BĒRNISTABA” LATGALISKI
Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) radījis oriģinālsaturu pirmsskolas un mazāko klašu vecuma bērniem latgaliski. “LSM Bērnistaba” ir droša vide bērnam, kur spēles formā māca nopietnas lietas – pazīt burtus, ciparus, lasīt, izdarīt izvēles, būt vērīgam, pazīt krāsas, formas un citas zināšanas un prasmes. Tajā var klausīties pasaciņas vai skatīties filmas un raidījumus. Kopš 2025. gada nogales “LSM Bērnistaba” piedāvā bērniem spēlēties un apgūt kaut ko jaunu arī latgaliski. Šobrīd ir 13 spēles bērniem dažādu tematisku vārdu latgaliski apgūšanai, tāpat klausāmas arī 15 pasakas latgaliski un latgaliešu valodas stunda kopā ar grupu "Rupuči".
Video par balvas saņēmēju
NAUTRĀNU KULTŪRTELPA
2025. gada septembra vidū Latvijas Nacionālais kultūras centrs izziņoja, ka Latvijas Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar sešiem jauniem elementiem, starp kuriem ir arī Nautrānu kultūrtelpa. Latgalē šī ir tikai otrā kultūrtelpa, kas ir iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā vērtība. Šobrīd kultūrtelpā rosību uztur Nautrānu kulturys centrys un Ilzeskalna tautas nams, vairākas biedrības, tajā aktīvi iesaistās un to atbalsta pašvaldība, individuālie interesenti, iestādes, organizācijas, kolektīvi, katoļu draudze, uzņēmēji un amatnieki, kopā veidojot latgalisku, tradīcijām un notikumiem bagātu vidi, kura pazīstama visā Latvijā. Tās vērtības balstītas bagātajā kultūrvēstures un literārajā mantojumā, un šīs puses ievērojamo personību devumā, tradīcijās, kas saistītas gan ar katoļu baznīcu, gan ar tradicionālo kultūru un ikgadējiem pasākumiem.
Video par balvas saņēmēju
“NEZINĀMĀ RĒZEKNE” UN TĀS ORGANIZĒTIE PASĀKUMI
“Nezināmā Rēzekne” ir aktīva domubiedru grupa, kuras vidū ir pilsētplānošanas, arhitektūras, kultūrvēstures un etnogrāfijas pētniecības entuziasti, kas darbojas jau astoņus gadus. Kopienā iesaistījušies cilvēki, kuri pēta interesantus faktus par pilsētu, rīko lekcijas, ekspedīcijas, talkas, putnu vērošanas pasākumus un iedrošina sabiedrību paust savu redzējumu. Viņi īsteno dažādas iniciatīvas Rēzeknē, kas uzlabo vietējo vidi un izglīto sabiedrību. 2025. gadā notika vairākas ar Latgali un latgalisko saistītas lekcijas/pasākumi, ko organizēja “Nezināmā Rēzekne”.
Video par balvas saņēmēju
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināta kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja, kultūrvēstures pētniece Ruta Cibule.
Ruta Cibule ir ilggadēja Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras veidotāja un sargātāja, nemateriālā kultūras mantojuma kopēja un stiprinātāja, kura vairāk nekā četrdesmit gadu garumā ar degsmi strādājusi kultūras un bibliotēku jomā. Viņas profesionālais ceļš aptver 20 gadus Balvu rajona kultūras nodaļas vadītājas amatā, 26 gadi aizvadīti bibliotēku darbā, tostarp gandrīz 20 gadi kā Balvu Centrālās bibliotēkas direktorei. Neatkarīgi no ieņemtā amata viņas vērtības bija un ir Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums, novadpētniecība, bibliotēku darbs, latgaliešu valoda un Dziesmu svētki. Īpaši nozīmīgs ir Rutas Cibules devums Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Divus gadus Ruta Cibule darbojusies arī Nemateriālā kultūras mantojuma padomē, kļūstot par tās vēsturiski pirmo priekšsēdētāju. Īpašu uzmanību Ruta veltījusi nemateriālā kultūras mantojuma prasmju nesēju iepazīšanai un viņu izcilības cildināšanai, kopā ar Andu Beitāni Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendijām pieteicot vairāk nekā desmit Ziemeļlatgales tradicionālo prasmju kopējus. Tāpat Ruta Cibule ir Balvu novada muzeja ekspozīcijas “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” koncepcijas autore un viena no galvenajām tās īstenotājām.
Video par mūža ieguldījuma balvas saņēmēju Rutu Cibuli
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. “Boņuks 2025” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Full Stage”, ”pasaver.live”, “Latgales ziedi”, kā arī Balvu novada, Krāslavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada un Rēzeknes novada pašvaldības. Par informatīvo atbalstu pateicamies Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio 1, latgaliešu kultūras ziņu portālam lakuga.lv, latgaliešu kultūras kustībai “Volūda”, LSM Latgales redakcijai un Latvijas Sabiedriskā medija portālam LSM.lv.
