No 9. līdz 22. jūnijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās ierasto reklāmu vietā izvietoti attēli no Somijā dzīvojoša Honkongas mākslinieka Jao Šancjiņ (Sheung Yiu) pētījuma “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”. Kuratores: Inga Brūvere (LV), Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Teksta autore: Aiga Dzalbe (LV). Plašāka informācija par Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmas ārtelpas projektu un pieturvietu karte pieejama: www.rpbiennial.com.
Viena no vietām, kur cilvēki mēdz viens otru pamanīt, ir sabiedriskais transports. Gaidot iekāpšanu, nereti paiet ilgāks laika sprīdis, un neviļus sākam vērot tipāžus, kas iegadījušies blakus. Ielūkošanās sejā ir aizraujošs komunikatīvs process, kas gan aizvien biežāk notiek ar sociālo mediju pastarpinājumu, vienlaikus automātiski ziedojot savu seju kādai digitālai mākoņpakalpojumu kolekcijai. Neviens cilvēks nezina, kādu lomu mākslīgā intelekta režijā tuvākā vai tālākā nākotnē nospēlēs viņa foto atveids. Pagaidām mūsu sejas tikai krājas gigantiskā attēlu depozītā nenoskārstai vajadzībai un tiek izmantotas šauri racionāliem mērķiem – identitātes un drošības pārbaudēm, patērētāju uzvedības analīzēm un citur, kur noder seju meklēšanas programmas. Tomēr, gaidot autobusu, trolejbusu vai tramvaju, esam īstu ļaužu ielokā un varam mēģināt saprast un nepārprast cits citu, ieskatoties sejās.
Jao Šancjiņ seju lasīšanas tradīciju līkločus pēta kopš 2023. gada. Mākslinieka pētījumu var uztvert kā sejas interpretācijas vēsturi cauri kultūrām un laikiem, kas šodien – tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ērā, kad visiem ir brīvi pieejamas digitālās seju atpazīšanas sistēmas, – ieguvusi īpašu aktualitāti. Vizuālajā pētījumā Jao Šancjiņ izmanto savu seju, kuru pakļauj dažādiem procesiem, ar jauno tehnoloģiju rīkiem pārbaudot senas Austrumu un Rietumu sabiedrībās izstrādātas tradīcijas. Turklāt pētījums ietiecas antropoloģijas un lingvistikas laukos, modinot mašīnredzes paļāvīgo izmantotāju uzmanību: tieši tāpat un vēl straujāk nekā iepriekšējos gadsimtos ar vārdu palīdzību vairojas stereotipi un sociālie aizspriedumi.
Projektā “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas” mākslinieks salīdzina Austrumu un Rietumu kultūras pieredzi vēlmē spriest par cilvēka raksturu un likteni pēc viņa sejas vaibstiem. Austrumāzijas kultūrās sejas lasīšana ir gadsimtu gaitā izstrādāta ezotēriska prakse, saistīta ar nākotnes pareģojumiem, kas turklāt arī šodien nezaudē savu okultā spēka valdzinājumu, pat apzinoties tās atziņu nepierādāmību un iracionalitāti. Savukārt Rietumos 18. gadsimtā uzplaukusī kvazizinātne fiziognomija vairāk ir saistīta ar medicīnu, pēc sejas pazīmēm ļaujot noteikt personības temperamentu, rakstura iezīmes vai slimības diagnozi.
Jao Šancjiņ darbs, ieskatoties pagātnē un nojaucot robežu starp Austrumu un Rietumu sejas lasīšanas ieradumiem, vērš uzmanību mūsdienu sejas atpazīšanas algoritmu līdzībai ar fiziognomijas principiem, kas nemanot iekodē sociālos aizspriedumus mašīnredzē un padara tos mūžīgus. Viņš aicina kritiski raudzīties uz tiklab digitālajām, kā analogajām tehnoloģijām, algoritmiskajām un ezotēriskajām praksēm, kas rada aizspriedumus, konstatējot: “Seja nav tikai seja. Tā ir tas, ko mēs vai mūsu izmantotās sistēmas vēlamies tajā lasīt”.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Katru otro gadu norisinās Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT programma. Iepazīstinot ar jauniem, perspektīviem autoriem, NEXT programma nodrošina redzamību un platformu, lai jaunie mākslinieki un kuratori varētu pieteikt sevi plašākā kontekstā. Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programma norisinās no 24. aprīļa līdz 6. jūlijam ar plašu izstāžu un izglītības programmu, vārdu dodot Baltijas un citu valstu jaunajiem māksliniekiem un kuratoriem, kuri saturiski pievērsušies tēmas “neredzams, bet klātesošs” aspektiem.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2025 sadarbības partneri un atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmijas Eksperimentālā mākslas telpa “PILOT”, ISSP Galerija, galerija “ALMA”, galerija “ASNI”, Kultūrtelpa “Smilga”, “VV Foundation”, “NoRoutine Books”, Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2”, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Office for Contemporary Art Norway (OKA), Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Zviedrijas vēstniecība Rīgā, Somijas Republikas vēstniecība Rīgā, “Rīgas Mākslas nedēļa”, tipogrāfija “Adverts”, “Hibnerstudio”, “Rixwell Hotels”, “Arctic Paper”, Valmiermuižas alus darītava, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, NOBA.
Informāciju sagatavoja:
Eva Škenderska,
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 publicitātes koordinatore
e-pasts: evaskenderska@gmail.com
Tālr.: +371 28765013