1. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Pulka ielā 8, Rīgā, ikviens ir aicināts uz izstādes “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai” noslēgumu “Goda mielasts “Mērnieku laiku” stilā”.
Vakars iecerēts kā sirsnīga kopā būšana, atskatoties uz izstādes tapšanas procesu, paveikto darbu un kopīgi piedzīvoto. Pasākuma dalībnieki aicināti ne vien dalīties atmiņās, bet arī turpināt sarunu par vienu no nozīmīgākajiem latviešu literatūras darbiem un tā interpretācijām mūsdienās.
Izstādes projekta vadītāja Katrīna Kūkoja uzsver: “Brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki” ir latviešu gara maize. Nē, ne baltmaize vai kliņģeris, īsta gruntīga rupjmaize. Ne visi saprot tās spēku, ne visiem tā garšo, bet tā ir mūsu identitātes pamats.”
Iedvesmojoties no šīs domas, ikviens ir aicināts nākt ar savu “gara maizi” kopīgajam galdam. Tā var būt ideja, laba vēlējuma vārdi, īsa performance, zīmējums, stāsts, dziesma vai jebkura cita radoša dāvana, kas papildinās vakara kopīgo pieredzi.
Goda mielasts būs iespēja nosvinēt izstādes noslēgumu, kā arī vēlreiz satikties “Mērnieku laiku” pasaulē, kur pagātne sastopas ar tagadni un kopīgs galds kļūst par vietu sarunai, atmiņām un jaunām idejām.
Izstādes “Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai” fokusā izvēlēts brāļu Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki” (1879), kam 2024. gadā tika atzīmēta 145. jubileja kopš tā pirmpublicēšanas. Brāļu Kaudzīšu kolekcija ir nozīmīga arī LNRMM vēstures kontekstā. Pie tās veidošanas ir aktīvi darbojies muzeja dibinātājs, skolotājs un ģeologs Jānis Greste (1876–1951), kuram par godu tiek veidota nākamā LNRMM simtgadei veltītā izstāžu cikla izstāde. 1926. gada pavasarī viņš uzsāk saraksti ar Matīsu Kaudzīti par viņa rakstnieka stūrīša izveidi, kas tā paša gada rudenī jau rezultējusies tādā materiālu vākumā, no kura varētu iekārtot ne vien stūrīti, bet pat veselu istabu. Iegūto priekšmetu vidū arī romāna “Mērnieku laiku” (1879) manuskripts un tīrraksts. Romāns “Mērnieku laiki” ir stāsts par robežām – kā fiziskām, tā garīgām. Tas ir arī stāsts par mums, latviešiem, par mūsu identitātes, ētiskajām un morālajām robežām. Kas mēs bijām, esam un būsim nākotnē? Katra “Mērnieku laiku” interpretācija notiek savos mērnieku laikos – vai tā būtu zemes pārmērīšana ar cara Aleksandra II rīkojumu, vai kolektivizācija un privatizācija, vai globalizācija, ekoloģisku un ģeopolitisku satricinājumu laiks– mēs atrodamies mūžīgajos “Mērnieku laikos”.
Izstādes veidotāji: Kuratore Kristīne Želve, māksliniece Ieva Stūre, pētniece Ilona Miezīte, skaņu ainavas autors Maksims Šenteļevs, projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.
Radošā komanda: Liega Piešiņa, Roberts Skrajāns, Kaspars Balamovskis, Ilze Cihovska, Juris Janševskis, Jānis Ķīkulis, Vizma Virse, Inga Malta, Annija Luīze Pentjuša, Elīna Kursīte, Gints Romanovskis, Emīlija Zobena.
Ieeja pasākumā: bez maksas.