Kultūras ministrijas (KM) un Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvjiem tiekoties ar Latvijas Žurnālistu asociāciju (LŽA), lai pārrunātu plānotos grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem,” 14. janvārī panākta vienošanās par izmaiņām Eiropas Mediju brīvības akta* ieviešanai Latvijā, tostarp publiskajā telpā plašāku rezonansi raisījušo likuma 7. panta plašo tvērumu.
KM prioritāte vienmēr bijusi mediju brīvības un neatkarības nodrošināšana, un žurnālistu interešu aizstāvība. KM ieskatā Eiropas Mediju brīvības aktam ir jākalpo kā žurnālistus iedrošinošam un mediju neatkarību stiprinošam regulējumam.
TM sanāksmes dalībniekiem skaidroja likuma 7. pantā piedāvāto grozījumu iemeslus, proti, salāgot 1991.gada likuma redakciju ar šobrīd spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas paredz virkni dažādu ierobežojumu informācijas iegūšanai un izpaušanai, kā, piemēram, Pacientu tiesību aizsardzības likums, Kriminālprocesa likums, normatīvie akti, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO u.c. Piedāvātie grozījumi veido norādi, ka citos likumos var būt ietverti informācijas ierobežojumi, bet pats 7.pants nepaplašina informācijas ierobežojumus.
Puses diskusijā vienojās sarunas par likuma 7. pantu turpināt jaunā mediju likuma izstrādes gaitā, neiekļaujot to šobrīd MK iesniegtajos grozījumos likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.” Savukārt likuma izmaiņas, kas tieši skar Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu, virzīt apstiprināšanai nākamās otrdienas, 20. janvāra, valdības sēdē.
Strādājot pie jaunā mediju likuma, tiks veidota plaša, nozari visaptveroša darba grupa, kurā diskutēt un lemt par nozares darbību reglamentējošo, jauno regulējumu.
KM jau informējusi, ka TM, virzot izmaiņas likumā, iesniegusi aptuveni 70 priekšlikumu, tostarp arī tehniskus terminoloģijas salāgošanas priekšlikumus, kuru vidū ir arī LŽA iebildumu izsaukušas ierosinājums. Visi rosinātie likuma grozījumi tika nosūtīti saskaņošanai un informācijai arī Mediju politikas konsultatīvajā padomē.**
*- Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts).
**- Mediju politikas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis - koordinēti risināt jautājumus, kas saistīti ar mediju politikas veidošanu un īstenošanu, un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar mediju vides attīstību un ilgtspēju Latvijā. Padomes sastāvā iekļauti pārstāvji no mediju nozares NVO, valsts pārvaldes iestādēm, mediju jomas pētnieki un eksperti, tostarp LŽA.