Sestdien, 27. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Ebreju kopienas Lielajā zālē Sinfonietta Rīga un diriģente Marī Selerjē klausītājiem piedāvās četru 20. gadsimta skaņražu mūziku, kas tapusi vēstures traģiskākajos laika nogriežņos.
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga kopā ar franču diriģenti Marī Selerjē (Marie Célérier) aicina uz koncertu, kur četru pagājušā gadsimta skaņražu rokās partitūras kļuvušas par iznīcinošu sāpju, atmiņu un varonīga pretspara lieciniecēm.
Ebreju izcelsmes poļu komponists Mečislavs Veinbergs pēc Vācijas iebrukuma Polijā bēga uz PSRS, bet viņa ģimene gāja bojā holokaustā. 1953. gadā Veinbergs, būdams pēc Staļina pavēles nogalinātā slavenā aktiera Solomona Mihoelsa znots un kā “ieradies no ārzemēm”, tika arestēts, un tikai diktatora nāve izglāba viņu no lielākām briesmām. Veinbergu Latvijas klausītāji iepazinuši galvenokārt pateicoties vijolniekam Gidonam Krēmeram. Veinberga vairāku koncertžanra darbu vidū spilgti izceļas viņa Pirmais koncerts flautai un stīgu orķestrim, ar ko šajā programmā solistes godā iejutīsies Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare Vita Rozēna-Gaļicka. 1961. gadā komponētajā opusā Veinbergs flautas izteiksmīgo virtuozitāti savijis ar traģiskām atsaucēm uz savu biogrāfiju.
Taču totalitārisma mūziku raksturo ne tikai ar sāpīgas atmiņas, bet arī pretspars un drosmīga sava viedokļa paušana. Vācu komponists Luijs Sagērs 1933. gadā emigrēja uz Franciju, lai izbēgtu no nacisma režīma un vēlāk kļuva par pilntiesīgu Francijas pilsoni. Sagēra 1964. gadā komponētais opuss Mouvement 60 ir dinamisks skaņdarbs, kas jūtīgi vēsta par mākslinieka likteni un trauslo brīvību.
Savukārt vācu komponists Karls Amadejs Hartmanis savu vienīgo koncertžanra paraugu, Concerto funebre vijolei un stīgu orķestrim, darinājis Otrā pasaules kara priekšvakarā. Concerto funebre ir viens no vistiešākajiem Hartmaņa komentāriem par nacisma postošo spēku, kurā komponists atļāvies iekļaut arī atsauces uz vēsturisko pretošanās kustību melodijām. Lai gan Hartmanis nacisma režīma valdīšanas laika izlēma palikt Vācijā, viņš atteicās piedalīties režīma kultūras dzīvē un protestējot atsauca savus darbus no publiskas atskaņošanas. Šajā programmā Concerto funebre solo vijoles partija izskanēs Sinfonietta Rīga koncertmeistares un franču kvarteta “Akilone” pirmās vijoles Magdalēnas Gekas lasījumā.
Programmā īpaša vieta atvēlēta arī pašmāju simfoniskās mūzikas milža Jāņa Ivanova Poema Luttoso jeb “Sāpju poēmai”, kas veltīta Salaspils nometnes upuru piemiņai. 1966. gadā Ivanovs iedvesmojās no ārsta un rakstnieka Miervalda Birzes stāstiem par ieslodzījumā Salaspilī un Būhenvaldes nometnē Vācijā piedzīvoto un rakstīja savu Poema Luttoso Salaspils upuriem un reizē arī visai cilvēcei, aicinot – nekad neaizmirst.
Kopā ar Sinfonietta Rīga 27. jūnija programmu pārraudzīs jaunās paaudzes franču uzlecošā diriģēšanas zvaigzne Marī Selerjē. Diriģente ar vienlīdz lielu aizrautību izzina pasaules klasiskās mūzikas repertuāru un izstrādā ambiociozus un oriģinālus starpdisciplinārus mākslas projektus. Šobrīd Selerjē studē orķestra diriģēšanas maģistrantūrā Parīzes Nacionālajā Augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā un regulāri sadarbojas ar tādiem profesionāliem Francijas orķestriem un ansambļiem kā Pikardijas orķestri, Normandijas reģionālo orķestri, Ensemble intercontemporain un Parīzes konservatorijas absolventu orķestri.
Koncertprogramma aicinās domāt par mākslinieka atbildību traģisku vēstures notikumu laikā un saprast, ka no pagātnes varam daudz mācīties jeb, kā teicis komponists Karls Amadejs Hartmanis: “Apdraudējums mākslai nekad nebūs pagātne, kamēr vien kaut kur tiks apdraudēta brīvība. Tāpēc mēs vēlamies būt modri, vēlamies brīdināt, vēlamies atcerēties pagātnes pazemojumus un vēlamies runāt, kad kaut kur atpazīstam totalitāras tendences.”
Ieeja brīva
Informāciju sagatavoja:
Gints Ozoliņš,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr./ fakss +37167215018, mob. +371 28338875
E-pasts: gints@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv