2026. gada 19. jūlijā mūžībā devusies viena no ievērojamākajām Latvijas arheoloģēm — Zigrīda Apala, kuras dzīves darbs cieši savijies ar Latvijas arheoloģiskā mantojuma izpēti, saglabāšanu un popularizēšanu.
Lielāko daļu sava mūža Zigrīda Apala veltījusi arheoloģijai, pētot un lolojot Cēsu un apkārtnes arheoloģisko mantojumu. Viņa ir vadījusi arheoloģiskos izrakumus Priekuļu Rubeņu kapsētā, Kampu - Ģūgeru arheoloģiskajās senvietās, Āraišu viduslaiku pilī un citās senvietās, kur kopā ar dzīvesbiedru Jāni Apalu rūpīgi pētīja un izzināja Latvijas senākās vēstures liecības. Arheoloģes vārds ir nesaraujami saistīts ar Cēsīm, izceļot gaismā pilsētas arheoloģiskās vērtības. Zigrīda Apala ir pētījusi nozīmīgākās Cēsu senpilsētas vietas, tostarp Līvu laukumā, Rožu laukumā, Riekstu kalnā - pilskalnā. Īpašs ir viņas ieguldījums Cēsu viduslaiku pils izpētē, kur vairāk nekā 30 arheoloģisko izrakumu sezonās paveiktais kļuvis par pamatu pils saglabāšanai, pētniecībai un turpmākai attīstībai.
Kolēģu un domubiedru cieņu apliecina arī Zigrīdas Apalas darba godināšana. 2011. gadā izdots rakstu krājums “Regina in castro Wenda: veltījums Cēsu ordeņpils pētniecei Dr. hist. h.c. Zigrīdai Apalai 75 gadu dzīves jubilejā”. Par nozīmīgu ieguldījumu Livonijas ordeņa Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē Zigrīdai Apalai 2005. gadā piešķirta Kultūras mantojuma Gada balva 2004.
Īpaša vieta Zigrīdas Apalas dzīvē un darbā bija Āraišiem. Viņa aktīvi līdzdarbojās Āraišu ezerpils rekonstrukcijas un Āraišu arheoloģiskā muzejparka izveides un uzturēšanas procesos, palīdzot saglabāt šīs vietas sākotnējo ieceri un nozīmi. Viņas zināšanas, padoms un klātbūtne bija svarīga tiem, kuri turpināja rūpēties par šo unikālo Latvijas kultūras mantojuma vietu. No 1993. gada Zigrīda Apala bija nodibinājuma “Āraišu ezerpils fonds” valdes priekšsēdētāja vietniece, vēlāk arī fonda vadītāja. Godinot Jāņa Apala un Zigrīdas Apalas ieguldījumu, Amatas novada pašvaldība un organizācija “Āraišu ezerpils fonds” 2012. gadā iedibināja viņu vārdā nosauktu balvu izcilākajiem vēsturniekiem un arheologiem par vēstures mantojuma izpēti, sabiedrības izglītošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu Vidzemes reģionā.
Augstāko valsts atzinību par nopelniem Latvijas labā Zigrīda Apala saņēma 2012. gadā, kad tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Zigrīdas Apalas mūžs ir spilgts apliecinājums pašaizliedzīgam darbam Latvijas kultūras mantojuma labā. Viņu atcerēsimies ne tikai kā zinošu, prasīgu un principiālu pētnieci, bet arī kā sirsnīgu, atsaucīgu un gaišu cilvēku. Sarunās ar viņu vienmēr bija jūtama dziļa cieņa pret vēsturi, pret vietu un pret cilvēkiem, kuri šo mantojumu turpina kopt. Viņas pieredze, padoms un cilvēciskais siltums paliks kolēģu, domubiedru un visu līdzgaitnieku atmiņās. Zigrīdas Apalas ieguldījums Cēsu un Āraišu arheoloģiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā ir un paliks nozīmīga Latvijas kultūras vēstures daļa.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar pateicību un cieņu piemin Zigrīdu Apalu un izsaka visdziļāko līdzjūtību viņas tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un domubiedriem. Lai gaišs ceļš mūžībā!
Tekstu sagatavoja:
Sandra Zirne
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja