15. augusta pievakarē Rundāles pils Baltajā zālē atkal skanēs klasiskās mūzikas meistardarbi. Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammas centrālais kodols būs Vīnes klasiķu leģendāri un pasaules slavu guvuši skaņdarbi – Mocarta Koncerts obojai un orķestrim un Bēthovena Piektā simfonija, savukārt vakara noskaņu ar smalku lirismu iezīmēs latviešu simfoniskās mūzikas pērle – Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis.
Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā aicina piedzīvot ceļu no smalkas melanholijas līdz gaismas triumfam – mūzikā, kas vienlaikus mierina, iedvesmo un paceļ pāri ikdienai.
“Man viena no būtiskākajām Bēthovena Piektās simfonijas dramaturģijas šķautnēm ir cilvēka spēja nezaudēt mugurkaulu arī brīdī, kad valda milzu nenoteiktība, skaudrs nemiers un eksistenciāls satricinājums,” stāsta Guntis Kuzma, “Simfonijas finālā sasniegtais triumfs nebūt nav ārējs spožums, bet gan smagi izcīnīts ceļš uz gaismu. Šī mūzika atgādina, cik milzīgs spēks slēpjas cilvēka izturībā un spējā virzīties augšup, un tieši tādēļ tā šodien skan tik aktuāli.”
“Savukārt Mocarta obojas koncerts man šķiet viens no tiem darbiem, kuros viņš ar neticamu vieglumu atklāj smalku emocionalitāti, trauslu lirismu un eleganci,” turpina diriģents. “Esmu drošs, ka mūsu koncerta viesis – virtuozais obojists Roberts Beinaris dos šim darbam dzīvu elpu, frāžu lokano dabiskumu un atklās šī opusa patieso cilvēcību.”
Volfganga Amadeja Mocarta Koncerts obojai un orķestrim ir 20 minūtes tīras klasicisma elegances ar caurspīdīgu orķestra faktūru, dziedošām melodijām un teatrālu, Mocartam raksturīgu asprātību.
Darbs tapis komponista radošā brieduma laikā, kad viņš īpaši smalki prata savienot virtuozitāti ar dabisku, runājošu frāzējumu. Oboja šeit veido dialogu ar orķestri, atklājot gaišu eleganci un lirisku intimitāti.
Mocarta Obojas koncertā, kas savulaik izraisījis sensāciju un ko pats autors nosaucis par savu kroņa numuru, solo atskaņos lietuviešu obojists Robertas Beinaris.
Ludviga van Bēthovena Piektā simfonija, savukārt, ir viens no Rietumu kultūras kanona atpazīstamākajiem darbiem – tās četru skaņu ievada motīvs (bieži dēvēts par “likteņa motīvu”) jau no paša sākuma ievelk dramatisma un neatlaidīgas virzības straumē.
Simfonija tapusi laika posmā no 1804.–1808. gadam, kad komponists pārdzīvoja dzirdes pasliktināšanos, tomēr viņa mūzikā arvien spēcīgāk iezīmējās ideja par iekšēju cīņu, koncentrētu enerģiju un uzvaras gaismu. Šeit nav lieku dekorāciju – ritms, spriedze un precīzi veidots formu “arhitektūras” plāns kļūst par galveno izteiksmes līdzekli.
Mūzikas kritiķis Ernsts Teodors Amadejs Hofmans, Bēthovena laikabiedrs, par Piekto simfoniju rakstīja sekojošo:
“Kā šī brīnišķīgā kompozīcija — kulminācijā, kas kāpj arvien augstāk un augstāk — ved klausītāju uz priekšu bezgalīgā garīguma pasaulē! Nav šaubu, ka viss šis vēriens kā asprātīga rapsodija aiztraucas garām ne vienam vien, taču ikviena domīga klausītāja dvēsele neizbēgami tiek saviļņota dziļi un intīmi — ar sajūtu, kas nav nekas cits kā neizsakāmas, zīmīgas ilgas; un līdz pat noslēdzošajam akordam — patiesi, arī brīžos, kas seko pēc tā — viņš būs nespējīgs izkāpt no šīs brīnumainās gara valstības, kur skumjas un prieks viņu apņem skaņu veidolā.”
Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis, kas apburs klausītājus jau koncerta sākumā, ir 1904. gadā komponēts instrumentālais opuss, kas kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem. Dažādos muzikālajos sastāvos tas regulāri tiek atskaņots ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Papildu informācijai:
Iveta Vēvere
Liepājas Simfoniskā orķestra
komunikācijas vadītāja
pr@lso.lv; +371 29287345