23.-24.septembrī Kauņā notika mikrokvalifikācijas kursa “Kultūra un veselība: starpnozaru projektu vadība”ievadmodulis, kas pulcēja 22 dalībniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pirmo reizi Baltijā vienkopus satiekas dažādu nozaru profesionāļi – kultūras darbinieki, veselības aprūpes speciālisti un sociālās jomas pārstāvji, lai kopīgi apgūtu jaunas prasmes un veidotu sadarbību, kas nākotnē palīdzēs uzlabot sabiedrības labbūtību caur kultūras aktivitātēm.
Divu dienu laikā dalībnieki iepazinās ar kursa mērķiem, satikās ar programmas pasniedzējiem, kā arī guva pirmo praktisko pieredzi starpdisciplinārā darbā – piedalījās lekcijās, diskusijās, darbnīcās un vietējo kultūras un veselības iniciatīvu apmeklējumos Kauņā. Kauņas arhidiecēzes Bērnu labklājības institūta bērnu nodarbinātības koordinatore Ona Vitkauskaite pastāstīja par institūta īstenotajām radošajām, traumas izpratnē balstītajām aktivitātēm bērniem. Horeogrāfs Mantas Stabačinskas vadīja kustību nodarbību, kas veidota cilvēkiem ar Parkinsona slimību un citām hroniskām saslimšanām. Kauņas pilsētas pašvadības pārstāves Gerda Kuzmarskiene un Gabriele Domkute daījās ar pieredzi, ieviešot Lietuvas valsts programmu “Sociālā recepte”, kas ļauj senioriem saņemt nosūtījumu uz dažādiem socializēšanās pasākumiem labbūtības uzlabošanai, tostarp uz kultūras un mākslas norisēm. Savukārt M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktore Daina Kamarauskiene izcēla uzsāktās pārmaiņas muzejā, kas ieviestas, piedaloties programmā “Muzeji cilvēku labbūtībai”.
Kursanti, kas pārstāvēja gan kultūras, gan veselības jomas, pauda atzinīgus vārdus par ievadlekciju saturu un iepazīšanos ar kursa biedriem.
“Bijs tiešām interesanti! Esmu veselības speciāliste un jau pēc divām dienām es redzu daudzus veidus, kā kultūra var ietekmēt veselības uzlabošanu, īpaši psihiskās veselības jomā. Esmu jau ieguvusi daudz vērtīgu kontaktu, jaunas perspektīvas un esmu saviļņota par to, kas mūs sagaida. Un ļoti priecājos iepazīt Kauņu, kur vēl nebiju bijusi,” pauž mākslas terapeite Epp Sussen no Igaunijas.
“Mans pirmais iespaids - šajā kursā sapulcējušies profesionāļi ar iespaidīgu pieredzi. Otrais - nostiprinājās mana pārliecība par vajadzību pēc šādas starpdiscilplināras prakses. Trešais - man personīgi kā māksliniecei ir nozīmīgi gūt apliecinājumu, ka māksla, kas vērsta uz veselības uzlabošanu un iesaista amatierus, nav jāuzskata par “zemāku” mākslas žanru,” atzina skatuves mākslas kuratore Katrīna Dūka no Latvijas.
Tālākizglītības kursu ir izstrādājis četru Baltijas augstskolu konsorcijs – Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija un Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, sadarbojoties ar Ziemeļu dimensijas kultūras partnerību. Mācību saturs balstās uz Ziemeļvalstu pieredzi, vienlaikus pielāgojot to Baltijas valstu kontekstam un vajadzībām.
Mācību programma turpināsies līdz 2026. gada jūnijam, ietverot teorētisko moduļu apguvi tiešsaistē un praktisku mikroprojekta īstenošanu kursa dalībnieku mītnes valstīs. Kursa noslēgumā dalībnieki iegūs mikrokvalifikāciju (10 ECTS), kļūstot par pirmajiem Baltijā sagatavotajiem kultūras un veselības speciālistiem.
Tālākizglītības programma izstrādāta Erasmus+ projekta “Iekļaujošas labbūtības veicināšana Baltijas valstīs caur mākslu un kultūru” (WITAC/Inclusive Wellbeing Through Arts and Culture in the Baltics) ietvaros. Stratēģiskas partnerības projekts ļaus izveidot un pārbaudīt jaunu kultūras un veselības starpnozaru sadarbības modeli augstākās izglītības iestādēs Baltijas valstīs, stiprinot to lomu līdztiesīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā.
Papildu informācija:
Ilona Asare
LKA Tālākizglītības centra vadītāja
Tel. +371 26011102
Ilona.Asare@lka.edu.lv