Izrādes "Telpas kods: šeit un tagad" dalībnieku un skatītāji
Izrāde "Telpas kods: šeit un tagad", foto: Arvis Ertmanis.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Laikmetīgā deja dzima teju vienlaikus ar atjaunoto Latvijas demokrātiju, tāpēc arī šajā jubilejā tika akcentēta demokrātijas loma laikmetīgās dejas iespējās un attīstībā. Jubilejas programma kā kopums apliecināja laikmetīgās dejas atvērtību un sadarbību ar citām mākslas formām.

“Alisona Grīna šajā viesošanās reizē man teica, ka Latvijas laikmetīgajai dejai ir 30, bet mūsu sadarbībai – 20. Tieši šīs jubilejas dēļ Alisona sapulcināja savu komandu un atbrauca uz Latviju. Vislielākais prieks ir par to, ka jubilejas reizē izdevās norisēs iesaistīt gan jaunas un neierastas telpas, gan veidot aizvien ciešāku un iekļaujošāku dialogu ar skatītājiem. Kopīgi dejojām Pītera Terezakis gaismu instalācijā un “Deja Today” darbnīcā un izrādē, uz lentītēm rakstījām vēlējumus nākotnei, tostarp dejas nākamajiem 30 gadiem, rūpējāmies viens par otra ērtību, navigējot līdzi dejas kompānijas “SIXTH” izrādē “Telpas kods: šeit un tagad”. Šī bija lieliska nedēļa – saņēmām skatītāja ar roku rakstītu pateicības vēstuli uz trim lapām par KURTUVES “kurināšanu”, skatītāju vecums bija no bēbīšiem ratiņos līdz tuvu deviņdesmit, iepazināmies ar visticamāk nākotnes dejas nozares zvaigzni, kura jau savos padsmit gados sarunāja sadarbību ar britu komponistu Alanu Stounu, pierunājām “Aerowaves” līdzdirektori Elizabeti Bisaro no producentes uz trim dienām pārtapt par dejotāju. Šajā jubilejā ļoti iederējās ilgstošo partneru viesošanās, jo kamēr Latvijā 90. gadu sākumā par laikmetīgo deju vēl zināja maz, tā dzīvoja un attīstījās starptautiskā vidē sadarbībā ar demokrātisko valstu māksliniekiem, jo tur dejas mākslas attīstību neregulēja padomju režīms vai citi totalitāri spēki”, par pieredzēto pagājušajā nedēļā dalās Latvijas Dejas informācijas centra direktore un Dejas mājas notikumu kuratore Inta Balode.

Atzīmēt laikmetīgās dejas trīsdesmitgadi un vienlaikus arī radīt programmas notikumus ieradās arī viesmākslinieki. Alisonai Grīnai (Allyson Green; ASV), Pīteram Terezakim (Peter Terezakis; ASV), Alanam Stounam (Alan Stones; Vācija/Lielbritānija) un Henrijam Torres Blanko (Henry Torres Blanco; Meksika) ir bijusi ilgstoša sadarbība ar Latvijas māksliniekiem, un viņi piedāvās starpdisciplināru notikumu pieredzi. Trīsdesmitgades programma tika atklāta 10. jūnijā plkst. 22.00, saulrieta laikā, LAUKKU mājās “Braslavas Kalniņi” (Braslavas pagastā Limbažu novadā) ar Pītera Terezakis (Peter Terezakis; ASV), Alisonas Grīnas (Allyson Green; ASV), Alana Stouna (Alan Stones; Vācija/Lielbritānija) un Henrija Torres Blanko (Henry Torres Blanco; Meksika) veidotu gaismas instalāciju-dejas improvizāciju “Heart Beats Light: Braslava” (“Sirds Ritmi Gaisma: Braslava”). 

13. jūnijā Dejas mājā laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE visas dienas garumā darbojās horeogrāfu un dejotāju komanda “Deja Today” (Latvija), kas ir plašāk zināma ar rīkoto laikmetīgās dejas notikumu cikliem “Dance&Perform”, par ko tika saņemta arī Dejas balva 2023–2024 kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”.

Dienas pirmajā pusē norisinājās radošā darbnīca kopā ar “Deja Today” komandu ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējas pieredzes dejā ar darbnīcas rezultāta publisku prezentāciju skatītājiem vakara programmā. Radošās darbnīcas ietvaros vienkāršs mājas paklājs pārtapa par deju grīdu – vietu, kur sastopas ķermenis, atmiņas un iztēle. Dalībniekiem bija iespēja “aust” savu dzīves pieredzi kustībā, reflektējot par mirkļiem, kas liek pasmaidīt, ilgoties vai atcerēties. Vakara programmā bija iespēja redzēt izrādes “Krokodils zem paklāja” un “Vietējā mīlestība” no cikliem “Dance&Perform”.

14. jūnija programma bija veidota ciešā sadarbībā ar festivālu  “Laiks dejot”. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bijušajā peldbaseinā varēja pieredzēt horeogrāfes Darjas Turčenko un dejas kompānijas “Sixth” izrādi no cikla “Telpas kods: šeit un tagad”. Izrāde atklājas kā ķermeņa, skaņas un arhitektūras pieredze, kur kustība izgaismo telpas proporcijas, tukšumus un materialitāti, dzīvā mūzika veido nepārtraukti mainīgu akustisko vidi, savukārt pati ēka kļūst par pilntiesīgu izrādes dalībnieku, kas ietekmē ritmu, trajektorijas un skatītāja uztveri. Izrāde pievēršas attiecībām starp cilvēku un institucionālu, monumentālu struktūru – ķermeni kā trauslu, dzīvu klātbūtni pretstatā arhitektūras radītajai varai, mērogam un atmiņai. Izrāde aicina apmeklētājus ieraudzīt pamesto vidi ārpus tās sākotnējās funkcijas, atsedzot telpā uzkrātās nozīmes un spriedzi. Deja, mūzika un arhitektūra saplūst vienotā notikumā, kas iespējams tikai šeit un tikai tagad.

Laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE norisinājās videolektorijs par Latvijas laikmetīgās dejas vēsturi. Alisona, Pīters, Alans un Henrijs šī notikuma ietvaros arī bija radījuši 15 min garu videomateriālu “Light Dreams” tieši par savu sadarbību ar Latvijas māksliniekiem 20 gadu laikā. 

Jubilejas programmu laikmetīgās mākslas telpānoslēdza Alisonas, Pītera, Alana, Henrija un Latvijas mākslinieku veidots notikumu kopums “Sacred Sky, Sacred Earth” (“Zaļa zeme, gaiša debess”), kuras ietvaros apmeklētājiem bija iespēja ielūkoties un piedalīties starptautiskā mākslinieku kolektīvā praksē, ko viņi realizējuši daudzās pasaules valstīs. Tas bija kolektīvs rituāls, kurā savijās dažādu tautu tradīcijas, kuras godina mūsu kopābūšanu uz planētas Zeme, aicinot apstāties, padomāt, vēlēties un dejot kopā. Pieredzēt laikmetīgās dejas Latvijā trīsdesmitgadi ar dejas improvizāciju, kopīgu sapņošanu un vēlējumu izteikšanu par planētas un mūsu nākotni un kopīgu dejotprieku, deju ritmos satiekoties starptautiskajiem viesiem, māksliniekiem no Latvijas un festivāla “Laiks dejot” dalībniekiem, tika aicināts ikviens interesents.

Dejas māja laikmetīgās mākslas telpā KURTUVE ir tapusi, pateicoties Valmieras novada pašvaldības, Valmieras teātra un Kultūras ministrijas atbalstam.

Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, 14. jūnija norisēm finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Valmieras novada pašvaldība, Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skola.

Sadarbības partneri: Valmieras teātris, Rīgas cirks, biedrība “Party” un festivāls “Laiks dejot”.

 

Saziņai:
Lelde Kristiāna Paeglīte
leldekristiaanav@gmail.com
+371 26278483

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Deja