Meteņa masku taka

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs no ziemas mēneša 22. dienas līdz sveču mēneša 21. dienai aicina uz tradicionālo un košo Meteņa masku taku. Noslēdzot maskošanās sezonu, no 22. janvāra līdz 21. februārim muzeja apmeklētāji varēs izzināt pavasara iezvanītāja Meteņa laika maskošanās tradīcijas, dažādas paražas un ticējumus, kā arī masku simbolisko nozīmi.

“Meteņa laikā jeb ziemas-pavasara pārejā maskotie viesi visbiežāk bija auglības gari (budēļi), zemes-mājas gari (ķekatas) vai kādi citi dzīves kārtības uzraugi (suksuļi, skutelnieki). Tā kā šajā laikā jūtama pavasara tuvošanās un dabas atmoda, masku gājienos īpaši aktualizējas auglības tēma. Jautrība, smiekli, lekšana, trokšņainas izdarības ir jo sevišķi raksturīgas Meteņa masku gājieniem. Budēļos senāk gājuši vīrieši, ķekatās lekušas sievietes. Daudzviet tieši ar Meteņa dienu izbeidzās maskošanās, tāpēc šī tradīcija bija iecienīta un īpaši skaļi atzīmēta,” par maskošanos tradīciju stāsta masku pētniece Aīda Rancāne.

Tradicionāli Metenī katrā mājā aicināja maskotos ļaudis, jo tie nesa mājai svētību un auglību. Gājējiem bija rokās paegļa vai egles rīkstes (dzīvības rīkstes), ar kurām tika pērti visi mājinieki. Vadonis jeb budēļu tēvs parasti nesa līdzi steberi (auglības saišķi) – divus sīpolus un burkānu. Metenī auglību veicināja arī ar spriganu dancošanu un kāju rībināšanu, jo, rībinot zemi, to modinām.

Ar Meteņa dienu saistās arī dažādi ticējumi. Finanšu prognozes izteica, uz cirvja kāta noliekot gaļu un maizi - ko suns ņems pirmo, tas tai gadā būs dārgāks. Labu ražu savukārt piesaistīja, vizinoties no kalna ar kamanām – jo garāks brauciens, jo garāki lini un kaņepes. Ja kamaniņas apgāžas – būs daudz linu gubu. Ziemas priekus savulaik apvienoja ar noderīgo – jo lielāku sniega bumbu uzvelsi, jo lielākas kāpostiem galviņas. Piedomāts bija arī pie tā, lai bērni skolā labi mācītos – Meteņos bērnus meta pāri žogam kupenās.

Muzejā līdz 21. februārim ir apskatāma ne tikai Meteņa masu taka, bet arī tradicionālo masku izstāde “Starp divām saulēm”. Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts.

Tradicionālo Rudens masku taku Brīvdabas muzejā varēja aplūkot no 6. novembra līdz 6. decembrim, bet Ziemas masku taku no 11. decembra līdz 17. janvārim.

Apmeklētājus aicina ievērot muzeja un valdības norādījumus par ierobežojumiem, distancēšanos un citiem drošības jautājumiem.

Noderīga informācija apmeklētājiem.

Pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta.
Mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās.
Muzejā tiek fotografēts un filmēts.

Ģimenēm ar bērniem.

Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja muzejā ir bez maksas.
Ģimenes biļete (1 līdz 2 pieaugušie + 1 līdz 4 bērni līdz 18 gadu vecumam) 4,00€.

Ieeja, darba laiks un cenas.

Ieeja no muzeja Galvenās ieejas – Brīvdabas ielas 21. Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10.00 līdz 17.00 (biļetes iespējams iegadāties līdz 16.00). Ieejas maksa skolēniem 0,70€, pilna laika studentiem 1,40€, pensionāriem 1,40€, pieaugušajiem 2,00€.

INTERNETA RESURSI:
www.brivdabasmuzejs.lv
FACEBOOK: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
DRAUGIEM.LV: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
TWITTER: @brivdabasmuzejs
INSTAGRAM: @brivdabasmuzejs

Preses materiālu sagatavoja:
Harita Maniņa

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T: (+371) 67994106
E: harita.manina@brivdabasmuzejs.lv
I: www.brivdabasmuzejs.lv