Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts publicējis pētījuma ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi”, kurā analizēts, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē kultūras patēriņu Latvijā, kā iedzīvotāji izmanto digitālo kultūras saturu un kā digitālā līdzdalība saistās ar klātienes kultūras pieredzi. Pētījums pieejams LKA tīmekļvietnē.
"Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pašlaik visprecīzāk raksturo nevis pāreja no klātienes uz digitālo vidi, bet abu formu līdzāspastāvēšana. Digitālais saturs paplašina piekļuvi kultūrai, palīdz atrast informāciju, uztur interesi un ļauj kultūru patērēt elastīgāk. Vienlaikus klātienes kultūras pieredze saglabā savu īpašo sociālo un emocionālo nozīmi. Tāpēc digitālajam kultūras piedāvājumam nevajadzētu aprobežoties ar digitalizāciju, tam jāpapildina klātienes pieredze un jābūt viegli atrodamam, saprotamam, tehniski ērtam, valodas ziņā pieejamam un uzticamam," pētījuma rezultātus komentē pētniece Līga Vinogradova.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka digitālajai un klātienes kultūras pieredzei ir atšķirīga nozīme iedzīvotāju paradumos. To atklāj arī dati par iedzīvotāju izteiktāku gatavību maksāt par klātienes saturu, savukārt digitālais kultūras saturs biežāk tiek uztverts kā bezmaksas vai zemākas cenas pakalpojums. Tāpat secināts, ka digitālajās kultūras aktivitātēs iesaistītie iedzīvotāji augstu novērtē klātienes kultūras sociālo un emocionālo nozīmi, tādējādi digitālās kultūras izmantošana pati par sevi nenozīmē vēlmi aizvietot klātienes pieredzi ar digitālajām iespējām. Digitālais kultūras saturs tiek vērtēts drīzāk kā ērts, sasniedzams un elastīgs, dod plašāku izvēli. To arī apliecina tādas Latvijas iedzīvotāju visbiežāk patērētās digitālās kultūras formas kā mūzikas klausīšanās un filmu skatīšanās, bet mazāk patērēti tiek tādi produkti, kas prasa aktīvāku iesaisti, piemēram, vietējo kultūras institūciju radītie digitālie resursi.
Pētījums atklāja ne tikai to, kādas digitālās kultūras aktivitātes īsteno Latvijas iedzīvotāji, bet arī, izmantojot dienasgrāmatu metodi, ļāva padziļināti analizēt viņu paradumus. Tika identificēti dažādi digitālās kultūras iesaistes veidi – no mērķtiecīga kultūras satura patēriņa un digitālās socializācijas līdz bezmērķīgai satura pārlūkošanai un fona patēriņam, kas raksturīgs daudzu cilvēku ikdienai digitālajā vidē. Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji digitālajam kultūras saturam piešķir atšķirīgu vērtību un ka digitālajā vidē pavadītais laiks pats par sevi vēl nenozīmē kvalitatīvu kultūras patēriņu.
Ziņojuma mērķis ir sniegt empīriski pamatotu priekšstatu par digitālā kultūras patēriņa vietu Latvijas iedzīvotāju ikdienas kultūras paradumos. Pētījums balstīts gan Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvas aptaujas datos (aptaujāti 1050 iedzīvotāji), gan dienasgrāmatu pētījuma datos, kas dod padziļinātu izpratni par digitālā kultūras patēriņa paradumiem, veidiem un modeļiem, kā arī mijiedarbību ar klātienes kultūru. Ziņojuma noslēgumā izstrādātas rekomendācijas kultūrpolitikas veidotājiem, kultūras organizācijām un pētniekiem.
Pētījums īstenots valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS ietvaros (Nr.VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001). Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Sagatavoja:
Līga Vinogradova,
LKA Kultūras un mākslas institūts
liga.vinogradova@lka.edu.lv