2026. gada 28. oktobrī Dublinā, Īrijā, prezentēts Eiropas Savienības (ES) ekspertu ziņojums “Eiropas stiprināšana ar publisko bibliotēku starpniecību”, kurā analizēts publisko bibliotēku ieguldījums mūsdienu sabiedrības izaicinājumu risināšanā un sniegti ieteikumi bibliotēku potenciāla pilnvērtīgākai izmantošanai. Ziņojuma izstrādē piedalījās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Agnese Rupenheite kopā ar Katrīnu Kukaini bija klāteošas ziņojuma oficiālajā atklāšanā Dublinā Īrijas prezidentūras ES ietvaros. LNB šobrīd tulko ziņojumu latviešu valodā, savukārt Latvijas Bibliotēku portālā publicēta intervija ar vienu no ziņojuma izstrādes līdzpriekšsēdētājiem Klāsu Gommeru (Klaas Gommer).
Bibliotēkas – nozīmīgs Eiropas sabiedrības resurss
Ziņojumu “Eiropas stiprināšana ar publisko bibliotēku starpniecību – kā ilgtspējīgas investīcijas publiskajās bibliotēkās un to daudzpusīgā loma nodrošina sociālo, kultūras un demokrātisko atdevi” (“Strengthening Europe through Public Libraries: How sustained investment in public libraries and their multiple roles delivers social, cultural and democratic returns”) sagatavojusi Eiropas Savienības Padomes 2023. gadā izveidotā Atvērtās koordinācijas metodes (Open Method of Coordination, OMC) ekspertu grupa. Tas oficiāli publiskots angļu valodā 2026. gada 17. jūlijā. Drīzumā būs pieejami ziņojuma kopsavilkumi visās ES oficiālajās valodās.
Grupā darbojās 36 bibliotēku nozares eksperti no ES un citām Eiropas valstīm. Izvērtējot publisko bibliotēku lomu un to ieguldījumu sabiedrības izaicinājumu risināšanā, eksperti analizēja tiesisko regulējumu, stratēģijas un finansēšanas pieejas, kā arī apkopoja vairāk nekā 80 labās prakses piemērus Eiropā.
Ziņojums ir pirmais šāda mēroga ES dokuments, kurā visaptveroši aplūkots publisko bibliotēku ieguldījums sabiedrībā un formulēti ieteikumi tā stiprināšanai. Tā mērķis ir rosināt diskusiju un praktisku rīcību gan bibliotēku nozarē, gan ārpus tās, palīdzot politikas veidotājiem labāk izprast bibliotēku nozīmi un iekļaut tās plašākos attīstības plānos.
Eiropā darbojas aptuveni 67 000 publisko bibliotēku, kuras ik gadu apmeklē 757 miljoni cilvēku, bet lietotāju skaits sasniedz aptuveni 75 miljonus. Šis plašais tīkls ir nozīmīgs sabiedriskais resurss, kura iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.
Desmit sabiedrības izaicinājumi un seši attīstības virzieni
Ziņojumā aplūkots, kā publiskās bibliotēkas var palīdzēt risināt desmit būtiskus sabiedrības izaicinājumus: lasītprasmes un mūžizglītības veicināšanu; piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā; sociālo saliedētību un kopienu stiprināšanu; digitālo iekļaušanu; demokrātisko līdzdalību un noturību; nodarbinātību un ekonomisko attīstību; vides ilgtspēju; veselību un labbūtību; pilsētu un lauku attīstību; kā arī gatavību krīzēm.
Mūsdienu publiskā bibliotēka vairs nav tikai grāmatu krātuve vai informācijas pieejamības vieta. Tā ir atvērta, daudzfunkcionāla vide, kurā cilvēki var lasīt, mācīties, apgūt digitālās prasmes, piedalīties kultūras norisēs, satikties un iesaistīties kopienas dzīvē. Bibliotēkas veicina medijpratību un piekļuvi uzticamai informācijai, palīdz mazināt sociālo atstumtību un vientulību, kā arī stiprina sabiedrības noturību.
Lai bibliotēkas varētu pilnvērtīgāk īstenot šo lomu, ziņojumā noteikti seši galvenie attīstības priekšnoteikumi:
- spēcīgs tiesiskais un politikas regulējums – bibliotēku loma jāiekļauj izglītības, kultūras, digitālās iekļaušanas, veselības, sociālās saliedētības un citās politikas jomās;
- dalīta atbildība un ilgtspējīgs finansējums – nepieciešams stabils, ilgtermiņa ieguldījums bibliotēku darbībā, infrastruktūrā un attīstībā;
- datos balstīta lēmumu pieņemšana – jāpilnveido bibliotēku darbības datu vākšana un ietekmes novērtēšana, lai labāk parādītu bibliotēku sociālo, kultūras un ekonomisko pienesumu;
- kompetents un novērtēts darbaspēks – jāstiprina profesionālā pilnveide, digitālās un mākslīgā intelekta prasmes, līderība un starptautiskā pieredzes apmaiņa;
- ilgtspējīgas un iekļaujošas publiskās telpas – bibliotēkām jābūt pieejamām, elastīgām, drošām un videi draudzīgām vietām, kas atbilst dažādu kopienu vajadzībām;
- digitālā attīstība un inovācijas – nepieciešami kvalitatīvi digitālie pakalpojumi, infrastruktūra, digitālās un medijpratības veicināšana un atbildīga jauno tehnoloģiju izmantošana.
Ziņojuma galvenais vēstījums ir aicinājums atzīt, ka publiskās bibliotēkas sniedz nozīmīgus sabiedriskos pakalpojumus un ir stratēģiski partneri, īstenojot Eiropas, valstu un pašvaldību prioritātes. Lai bibliotēku ieguldījums būtu vēl nozīmīgāks, nepieciešama ciešāka sadarbība starp nozarēm, stabilāks finansējums un bibliotēku savlaicīga iesaiste politikas un attīstības plānošanā.
Latvijas pieredze Eiropas kontekstā
Ziņojuma izstrādē Latviju pārstāvēja LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine. Viņa uzsver, ka ziņojums ir nozīmīgs bibliotēku politikas veidošanai Eiropas, nacionālajā un vietējā līmenī, jo izceļ bibliotēku daudzpusīgo lomu, veicina starpnozaru sadarbību un nostiprina bibliotekāra profesijas prestižu.
Dalība ekspertu grupā ļāva Latvijas bibliotēku pieredzi aplūkot plašākā Eiropas kontekstā. Tas vienlaikus palīdz novērtēt Latvijas bibliotēku tīkla stiprās puses un bibliotekāru profesionalitāti, radošumu un iesaisti. Ziņojumā iekļauti labās prakses piemēri arī no Latvijas.
Ziņojuma secinājumi būs noderīgi ne tikai attīstības plānošanā ES līmenī, bet tiks izmantoti, strādājot arī pie tādiem nacionāla mēroga attīstības plānošanas dokumentiem kā Nacionālais attīstības plāns 2028–2034, kā arī nozares stratēģija. Latvija jau ir soli priekšā, jo pamatprincipi no ziņojuma jau ir ietverti aktuālākajos Bibliotēku likuma grozījumos. Bibliotēkas tiks izceltas arī turpmākajās valstu prezidentūru ES programmās, tai skaitā, Latvijā 2028. gada otrajā pusē, kad plānojas arī vērienīga starptautiska konference par bibliotēku lomu kā sabiedrības demokrātijas, saliedētības un noturības enkuru.
LNB šobrīd tulko ziņojumu latviešu valodā, lai tā atziņas un ieteikumi būtu pieejami Latvijas bibliotēku nozares profesionāļiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem.
Lai veicinātu diskusiju par ziņojuma nozīmi un iespējām tā ieteikumus izmantot bibliotēku attīstībā, Latvijas Bibliotēku portālā publicēta intervija ar Klāsu Gommeru, Nīderlandes Publisko bibliotēku asociācijas politikas padomnieku un vienu no OMC ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājiem. Līdz ar ziņojuma tulkojumu latviešu valodā, dažādu materiālu veidā Latvijas Bibliotēku portālā tiks uzsākta tā iedzīvināšanas kampaņa.
Ziņojums pieejams angļu valodā: Strengthening Europe through Public Libraries.
Informāciju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv
www.biblioteka.lv