Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar trim iniciatīvām, kas ieskicē nākamos rīcības virzienus saistībā ar atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai nodrošinātu spēcīgu un noturīgu demokrātiju.
Pirmā no tām - Kultūras kompass - ir jauns stratēģiskais ietvars Eiropas Savienības (ES) kultūrpolitikai, kura mērķis ir pozicionēt kultūru ES politikas veidošanas centrā, pilnībā izmantojot kultūras potenciālu un risinot aktuālākos izaicinājumus, ar kuriem saskaras kultūras un radošā nozare un industrija: draudus mākslinieciskajai brīvībai, nedrošus mākslinieku darba apstākļus, nevienlīdzīgu kultūras pieejamību un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi.
Kompass nosaka jaunu stratēģisko redzējumu “Eiropa kultūrai, kultūra Eiropai” ar četriem galvenajiem virzieniem: Eiropas vērtību un kultūras tiesību stiprināšana, mākslinieku un kultūras profesionāļu spēcināšana, konkurētspējīgākas un noturīgākas Eiropas veidošana ar kultūras un kultūras mantojuma palīdzību, kā arī starptautisko kultūras attiecību un partnerību veidošana.
Kopumā EK plāno 20 aktivitātes, tostarp:
- ES mākslinieku hartas izstrādi, kurā tiks izklāstīti pamatprincipi, vadlīnijas un saistības attiecībā uz taisnīgiem darba apstākļiem kultūras un radošajās nozarēs;
- Eiropas Kultūras datu centra izveidi, lai ievāktu un analizētu kultūras datus un informāciju, uzraudzītu tendences un attīstību, kā arī apkopotu labo praksi;
- ES MI stratēģijas kultūras un radošajām nozarēm izstrādi, ņemot vērā nozaru īpašās vajadzības ES nākotnes digitālajā politikā;
- ziņojumu par kultūru ES, lai novērtētu kopīgās deklarācijas principu un saistību īstenošanas progresu, vienlaikus sniedzot ieskatu Eiropas kultūras ainavas attīstībā;
- ES stratēģijas starptautiskajām kultūras attiecībām aktualizēšanu;
- ES vadlīniju par kultūras, veselības un labbūtības sinerģiju izstrādi;
- jauniešu kultūras vēstnieku tīkla izveidi, lai nodrošinātu jaunatnes iesaisti ES kultūrpolitikas plānošanā.
Lai nodrošinātu Kultūras kompasa ambīciju līmeni un politisko atbildību, EK rosina vienoties par kopīgu deklarāciju ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. Tiks īstenota arī platforma regulāram dialogam ieinteresētajām pusēm par Kultūras kompasa ieviešanu. Plašāka informācija un Faktu lapa.
Komisija 12. novembrī publicēja arī paziņojumu par Eiropas Demokrātijas vairogu – pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai stiprinātu, aizsargātu un veicinātu spēcīgu un noturīgu demokrātiju visā ES. Eiropas Demokrātijas vairogā iekļautie pasākumi iedalīti trīs pīlāros: informācijas telpas integritātes aizsardzība, demokrātisko institūciju, brīvu un godīgu vēlēšanu, brīvu mediju stiprināšana, kā arī sabiedrības noturības un pilsoniskās iesaistes sekmēšana. Vairogā integrētas gan esošās ES iniciatīvas, gan iezīmētas jaunas aktivitātes.
Iniciatīva pievērš īpašu uzmanību brīvu un neatkarīgu mediju aizsardzībai, pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un cīņai pret dezinformāciju laikā, kad informatīvā vide kļūst arvien fragmentētāka un ievainojamāka.
Tās ietvaros tiks izveidota jauna Mediju noturības programma, kas apkopos vienkopus šobrīd pieejamo ES finansējumu neatkarīgai, pētnieciskai vietējai žurnālistikai un medijpratībai līdz 2028. gadam. Programma kalpos kā tilts starp esošajiem atbalsta mehānismiem un jaunajām iespējām, kuras paredzētas nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028.-2034. gadam.
Vienlaikus tiks veikta esošo ES tiesību aktu un politikas iniciatīvu izvērtēšana (piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas, noteikumu par valsts atbalstu sabiedriskajiem medijiem u.c.) un EK īstenos virkni pasākumu mediju un digitālās pratības stiprināšanai visās vecuma grupās. Īpaša uzmanība tiks veltīta dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas ārējās ietekmes un dezinformācijas riskam, tostarp Baltijas valstīm un citām ES dalībvalstīm Austrumu pierobežā, kur informatīvās drošības jautājumi ir īpaši nozīmīgi.
Plašāka informācija un Faktu lapa.
Vienlaikus līdz ar Demokrātijas vairogu publicēta ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģija, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju stiprināšanu, aizsardzību un atbalstu visā Eiropā. EK uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātijas, labas pārvaldības, sociālās saliedētības un ES pamatvērtību – cilvēka cieņas, brīvības, vienlīdzības un tiesiskuma – balsts.
Stratēģija paredz trīs galvenos virzienus:
- Iesaistes veicināšana – līdz 2026. gadam tiks izveidota Pilsoniskās sabiedrības platforma;
- Aizsardzība un atbalsts – tiks izveidots Tiešsaistes zināšanu centrs par pilsoniskās telpas jautājumiem un izstrādāti papildu atbalsta mehānismi organizācijām, kas nonākušas apdraudējumā;
- Ilgtspējīgs finansējums – EK plāno būtiski palielināt finansiālu atbalstu nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028.-2034. gadam, “AgoraEU” programmā paredzot indikatīvi 3,8 miljardus eiro “CERV+” atzara ietvaros.
Tāpat stratēģija paredz stiprināt pilsonisko sabiedrību kā demokrātijas pamatspēku, nodrošinot tai iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, aizsardzību un stabilu finansējumu. Dalībvalstu aktīva iesaiste un atbilstošu politisko, juridisko un finansiālo apstākļu radīšana būs izšķiroša stratēģijas veiksmīgai īstenošanai visā Eiropā. Papildu informācija - Faktu lapa.