Valdība 17. marta sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumos Nr. 443 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijas “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" īstenošanas noteikumi.” Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu sekmīgu Atveseļošanas fonda rādītāju sasniegšanu noteiktajos termiņos un saistību izpildi finansējuma saņemšanai no Eiropas Komisijas.
Atveseļošanas fonda investīcijas ir nozīmīgas valsts sektora vēsturisko ēku modernizācijai un klimata mērķu sasniegšanai. Projekti paredz samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot ēku tehnisko stāvokli, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Starp projektiem ir vairāki nozīmīgi kultūras nozares objekti, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets, Lielā ģilde, Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola,” Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūra. Investīciju kopējais finansējums sasniedz teju 30 miljonus eiro, no kā lielākā daļa, gandrīz 25 miljoni eiro, ir Atveseļošanās fonda finansējums, bet pārējais – valsts budžeta finansējums.
Grozījumi ļauj elastīgāk organizēt projektu īstenošanu un nodrošināt sekmīgu darbu pabeigšanu. Līdz ar veiktajām izmaiņām tiek pagarināts projektu īstenošanas termiņš, veikti tehniskie precizējumi, precizēts finansējuma sadalījums starp objektiem. Grozījumi paredz iespēju efektīvāk izmantot projektos radušos finansējuma ietaupījumus, lai atsevišķos gadījumos ieekonomētos līdzekļus varētu novirzīt papildu energoefektivitātes pasākumiem vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai.
Energoefektivitātes projektu īstenošanā vēsturiskajos objektos, piemēram, Lielajā ģildē un Latvijas Nacionālajā operā un baletā, būvdarbu laikā nereti ir nepieciešams veikt papildu restaurācijas darbus, meklēt papildu tehniskos risinājumus, kas atbilst valsts nozīmes arhitektūras un aizsargājamos kultūras pieminekļu saglabāšanas prasībām. Līdz ar to projekta gaitā nepieciešama papildu projektēšana, tehniskā ekspertīze, būvdarbu precizēšana, un rodas iepriekš neplānotas izmaksas.
Ir apstiprināta Kultūras ministrija ierosinātā finansējuma pārdale Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēkas projektam no Latvijas Nacionālās bibliotēkas saules paneļu projekta ietvaros pieejamā kopējā finansējuma atlikuma apmēram 578 tūkstošu eiro apmērā un Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsturiskās ēkas projektam no investīcijas kopējā rezerves finansējuma apmēram 841 tūkstoša eiro apmērā.
Projektos plānoto aktivitāšu īstenošanu nodrošina Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas” investīciju virziena 1.2 “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i investīcijā “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās”, par kuru atbildīgā nozares ministrija ir Ekonomikas ministrija.
Par Atveseļošanas fondu:
ES Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem, ar valsts budžeta līdzfinansējumu.