2. jūnijā notikušajā neformālajā Eiropas Savienības (ES) ministru sanāksmē Nikosijā (Kiprā) dalībvalstu pārstāvji diskutēja par tiesību jautājumiem kultūrā, radošumu un mākslīgo intelektu, kā arī kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu. Latviju sanāksmē pārstāvēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere.
Sanāksmē dalībvalstu pārstāvji diskutēja, kā kultūrpolitika var veicināt cilvēku radošumu un nodrošināt, ka mākslīgais intelekts kalpo kā instruments, kas neapdraud māksliniecisko brīvību, autortiesības, pārredzamību un taisnīgu atzinību, atlīdzību māksliniekiem un kultūras profesionāļiem. Latvijas vārdā Z. Vāgnere pauda pārliecību, ka kultūras tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa un būtisks demokrātiskas un saliedētas sabiedrības pamats.
“ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām noteikts, ka kultūras tiesības ir cilvēktiesības, kas paredz - ikvienai personai ir tiesības izpausties un radīt, izplatīt savus darbus sevis izvēlētā valodā, ir tiesības uz pilnvērtīgu izglītību, kas respektē tās kultūras identitāti, kā arī tiesības piedalīties kultūras dzīvē pēc saviem ieskatiem un ievērot savas kultūras tradīcijas, respektējot cilvēktiesības un pamatbrīvības,” atgādina Z. Vāgnere.
“Tāpat paudu Latvijas nostāju – ir nepieciešams veidot politikas instrumentus, ar kuriem nodrošināt mākslīgā intelekta kā radošuma atbalsta rīka funkcionēšanu, nevis radošā procesa aizvietotāju. Ir svarīgi veicināt mākslīgā intelekta pratību, stiprināt kultūras profesionāļu un institūciju mākslīgā intelekta lietošanas kapacitāti. Tāpat būtiska ir autortiesību respektēšana mākslīgā intelekta modeļu apmācības kontekstā.
Latvijas vārdā uzsvēru to, ka kultūras tiesību nodrošināšanai ir svarīga Eiropas valodu daudzveidības ilgtspēja digitālajā laikmetā, kas cieši saistīta ar Eiropas lielo valodu modeļu, tulkošanas tehnoloģiju un kultūras mantojuma digitalizācijas attīstību, lai latviešu un citu mazo valstu valodas ar salīdzinoši mazāku runātāju skaitu nezaudētu savu klātesamību digitālajā vidē.”
Sanāksmes otrajā daļā tika vērtēti nelikumīgas kultūras priekšmetu tirdzniecības kā plaši izplatīta starptautiska noziedzīga nodarījuma, tostarp ES, tiesiskās ierobežošanas aspekti. Dalībvalstis diskutēja, kā varētu strukturēt pienācīgas rūpības (due diligence) praksi (juridisku pienākumu personām, piemēram, mākslas tirgotājiem, izsoļu namiem, galerijām, kolekcionāriem) pārbaudīt kultūras priekšmeta izcelsmi un likumību pirms tā iegādes vai pārdošanas), lai cīnītos pret nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību, un kā šajā darbā varētu izmantot mākslīgo intelektu un citas tehnoloģiskās inovācijas.
No Latvijas puses tika uzsvērta nepieciešamība ES līmenī harmonizēt pienācīgas rūpības standartus mākslas tirgus dalībniekiem, lai novērstu atsevišķu dalībvalstu labvēlīgāku “labticīga ieguvēja” (bona fide) regulējumu nelikumīgi iegūtu priekšmetu legalizēšanai. Tas ir nepieciešams, jo pašreizējā tiesiskā sadrumstalotība rada strukturālus stimulus labvēlīgākas tiesas izvēlei (forum shopping). Kultūras vērtības tiek pārvietotas nevis nejauši, bet apzināti uz jurisdikcijām, kas tiek uzskatītas par tiesiski izdevīgām. Šī parādība skar ne tikai Latviju, bet arī daudzas dalībvalstis, jo īpaši tās, kuru kultūras mantojums starptautiskā mērogā ir mazāk dokumentēts un kuru iestādēm ir ierobežoti resursi, lai izskatītu sarežģītas pārrobežu prasības.
Ņemot vērā, ka liela daļa nelikumīgās tirdzniecības ir pārcēlusies uz digitālo vidi, tāpat uzsvērta nepieciešamība attīstīt modernus ES mēroga digitālās uzraudzības un mākslīgā intelekta rīkus.
KM jau ziņojusi, ka nelikumīgas kultūras priekšmetu tirdzniecības ierobežošanai starptautiskajā līmenī jau 1954. gadā pieņemta Hāgas konvencija, līdz ar kuru uzsāktais darbs turpināts vairākās citās konvencijās, tostarp Nikosijas konvencijā, kuru gan vēl nav ratificējušas visas ES dalībvalstis. ES līmenī kopš 1990. gada arī pieņemti vairāki tiesību akti, kas attiecas uz kultūras priekšmetu importu un eksportu, kā arī nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atgriešanu.