Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina apmeklēt ārtelpas stendu izstādi “Lielais Ziemeļu karš Baltijā (1700–1721)”, kas veltīta 300. gadskārtai, kopš noslēdzās vērienīgākais militārais konflikts starp Baltijas jūras reģiona lielvalstīm 18. gadsimta sākumā.
Izstāde bez maksas apskatāma Rīgā, Esplanādē (alejā gar Kalpaka bulvāri) no 2021. gada 20. jūlija līdz 10. augustam.
Lielais Ziemeļu karš bija pēdējā no militārajām sadursmēm vairāku “ziemeļu karu” plejādē, kas kopš 16. gadsimta vidus periodiski izcēlās starp Baltijas jūras lielvalstīm par varas un ietekmes nostiprināšanu reģionā. Lielais Ziemeļu karš kardināli mainīja Ziemeļeiropas ģeopolitisko situāciju uz gadsimtiem, bet kara notikumi tieši ietekmēja ikviena cilvēka dzīvi Baltijā, tostarp Latvijas teritorijā.
Izstādē ne tikai uzsvērts Lielā Ziemeļu kara militāri politiskais raksturs, bet reizē arī uzskatāmi rādīts, ka dramatiskie kara notikumi (kaujas, aplenkumi, masveida postījumi laukos un mēra epidēmija) pirms 300 gadiem norisinājās pavisam tuvu – Spilves pļavās, Daugavgrīvas cietoksnī un Rīgas priekšpilsētās, pie Jēkabpils, Mūrmuižas, Blomē, Raunā jeb teju ikkatrā Latvijas pagastā un pilsētā. Bagātīgais vizuālais materiāls piedāvā “ceļot laikā”, pirmoreiz tik plaši vienkopus ieraudzīt Rīgas un citu Latvijas vietu vēsturisko ainavu 18. gadsimta gravīrās, salīdzināt seno kauju ainās redzamās vietas ar mūsdienām.
Izstādes tapšanā izmantotas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citu atmiņas institūciju krājumā glabātās vizuālās liecības, arī līdz šim reti publicēti rakstītie avoti. Kaujām un aplenkumiem Baltijā no 1700. līdz 1710. gadam ļauj izsekot detalizētās batāliju gravīras, kas veidotas pēc zviedru inženiera Johana Litena un citu autoru zīmējumiem. Līdztekus gravīrām pirmoreiz tik plaši apskatāma arī virkne Lielā Ziemeļu kara piemiņas medaļu, kuru autori – zviedru, krievu un vācu mākslinieki – savos darbos iemūžinājusi Zviedrijas un Krievijas armiju uzvaras kaujās. Izstādē iekļauti arī citu kara liecību – ieroču, zemē slēpto monētu un rotaslietu depozītu – attēli, bet autentiskos 18. gadsimta rakstītos avotus papildina mūsdienīgas izzinošas kartes.
Izstādes saturu veidojuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti Anita Meinarte, Laima Kostrica, Anda Ozoliņa, Guna Plakane, Arnis Strazdiņš, Imants Cīrulis; dizaina autore ir māksliniece Dita Pence.
Izstādi atbalsta Zviedrijas karalistes vēstniecība Latvijā un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Saziņai medijiem:
Astrīda Burbicka
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja
info@lnvm.lv
tālr. 26341556
www.lnvm.lv
facebook.com
twitter.com
instagram.com
youtube.com
______________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju. Kopš 1920. gada muzejs atradās Rīgas pilī.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Savā vēsturiskajā mājvietā – rekonstruētajā Rīgas pilī – muzejs plāno atgriezties 2025. gadā, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderu nodaļa un Tautas frontes muzejs.