Arhīvi Filmas
Kadrs no dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?”, 1986. gads, režisors Juris Podnieks, Rīgas kinostudija, digitālā restaurācija Studija Lokomotīve
Kadrs no dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?”, 1986. gads, režisors Juris Podnieks, Rīgas kinostudija, digitālā restaurācija Studija Lokomotīve.

Divas Latvijas dokumentālās filmas no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva (LNA LVKFFDA) krājuma - “Vai viegli būt jaunam?” un “Baltie zvani” 35 mm kinolentes formātā no 15. līdz 25. septembrim izrāda prestižajā “Arsenal” kinoteātrī Berlīnē. Latvijas skatītāji abas filmas var bez maksas noskatīties Latvijas Nacionālā arhīva vietnē www.redzidzirdilatviju.lv.

Dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?” un “Baltie zvani” kā īpaši nozīmīgas Latvijas kultūrai kopš 2008. gada ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā.  Īsfilma “Baltie zvani” iezīmē poētiskā dokumentālā kino ēras sākumu, apvienojot spēlfilmas un dokumentālos žanrus un piedāvājot personisku un unikālu kultūrvēsturisku liecību par Rīgu 1960. gadu sākumā. Savukārt leģendārā “Vai viegli būt jaunam?” ir atklāts un godīgs Latvijas jauniešu portretējums mirkli pirms Atmodas lielo pārmaiņu sākuma. Šī gada rudenī tiek finišēta arī filmas “Vai viegli būt jaunam?” digitālā restaurācija, kas tiek veikta Studijā Lokomotīve, un jau drīzumā filmu būs iespējams skatīt atjaunotā versijā. Filmu programmā iekļauta arī dokumentālā filma “235 000 000” (režisors Uldis Brauns, 1967), kuras viena no kopijām glabājas “Arsenal” arhīvā.

Latvijas filmas tiek izrādītas programmas “Jaunatne, atjaunošanās un pretestība padomju kino – “atkusnis” un “perestroika” (Youth, Renewal and Resistance in Soviet Cinema – “Thaw” and “Perestroika”) ietvaros. Kuratoru Nadeždas Fedorovas un Garija Vanisiana veidotajā programmā iekļautas 23 filmas, kas tapušas divos vēsturiskos pavērsiena posmos, kad totalitārā padomju vara liberalizējās, īslaicīgi pieļaujot estētiskus eksperimentus un kritisku skatījumu.

Latvijas Nacionālais arhīvs izrādīšanai programmā iznomājis arī Krievijas režisora Īzaka Fridberga spēlfilmu jauniešiem “Lellīte” (1988), kas piedāvā kritisku skatījumu uz korumpētu un necilvēcīgu sistēmu, kas sagrauj jaunu cilvēku dzīves. Kā scenārists Īzaks Fridbergs savulaik strādājis Rīgas kinostudijā, viņš ir filmu “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” un “Aiz stikla durvīm” scenārija līdzautors.

Kino un videomākslas institūta “Arsenal” kinoteātrī ik gadu notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla seansi, bet ārpus festivāla norises laika tas piedāvā skatītajiem kuratoru veidotas programmas, kas iepazīstina ar pasaules kino daudzveidību. Kinoteātris lepojas ar to, ka filmas demonstrē to oriģinālajos uzņemšanas formātos, un regulāri iznomā kinolentes no tādām starptautiski ievērojamām audiovizuālajām krātuvēm kā Francijas sinematēka, ASV Kinoakadēmijas arhīvs, EYE – Nīderlandes kino muzejs un arhīvs, Zviedrijas filmu institūts, Austrijas kino muzejs, Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MoMA) u.c.