4.maijā ar sirsnīgiem un daudzveidīgiem notikumiem visā Latvijā, kā arī tālu aiz tās robežām atklāta Latvijas valsts simtgade. Pasākumi brīvdabā bija plaši apmeklēti, pulcējot cilvēkus vairāk nekā 200 Baltā galdauta svētku svinību vietās, 100 simtgades ozolu stādīšanas pasākumos akcijā „Apskauj Latviju” un vairāk nekā 20 pasākumos Latgales kongresa simtgades programmā.
Teju 600 000 iedzīvotāju (32% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem) plānoja iesaistīties kādā no simtgades atklāšanas notikumiem, liecina Kantar TNS/LNT raidījuma „900 sekundes” veiktā aptauja nedēļā pirms atklāšanas. Simtgades notikumu atspoguļošanā aktīvi iesaistījās plašsaziņas līdzekļi, ļaujot sekot līdzi Latvijas valsts simtgades atklāšanas notikumiem tiešraidēs, ziņu speciālizlaidumos un simtgadei veltītajos raidījumos.
Unikālā akcija „Apskauj Latviju” 4.maijā rīta agrumā sākās Latvijas Ziemeļu, Dienvidu, Rietumu un Austrumu galējos punktos Ipiķos, Demenē, Nīcā, un Pasienē, un ar pasākumiem un plašu apmeklētāju loku turpinājās visas dienas garumā pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās. Akcijā „Apskauj Latviju” 4.maijā iestādīti 100 Latvijas simtgades ozoli, kas simboliski iezīmē Latvijas robežlīniju, papildus tam daudzi cilvēki kokus stādīja arī savos īpašumos. Daugavpilī simtgadei tapusi 100 ozolu aleja.
Ozolus pašvaldību rūpīgi izvēlētās simboliskās vietās stādīja vietējie iedzīvotāji un novadu domes pārstāvji, kopā ar Iekšlietu ministrijas dienestu un institūciju pārstāvjiem, Jaunsargiem un mazpulkiem. Vairākās pašvaldības tika godinātas senākās, kā arī kuplākās novadu ģimenes - Ozolu stādīšana Apes novadā tika uzticēta Kozuliņu ģimenei, kura Apē dzīvo jau trešajā paaudzē, Salacgrīvā - Danču ģimenes četrām paaudzēm. Kopā ar Bauskas novada domes vadību ozolus stādīja Bauskas novada vecākie iedzīvotāji, savukārt ozolu stādīšana Dundagā tika uzticēta Dundagas vidusskolas izcilākajiem un talantīgākajiem skolēniem. Nīcā un Liepājā simtgades ozolu stādīja un simtgadi atklāja Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis. Ministru prezidents Māris Kučinskis ozoliņu iestādīja Baltinavā. Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas simbolisku simtgades ozolu stādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un LNB direktors Andris Vilks. Demenē un Piedrujā ozolu stādīja kultūras ministre Dace Melbārde, Pasienē – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš piedalījās ozola stādīšanā arī Ludzā un Baltinavā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iestādīja ozolu Nīcā, satiksmes ministrs Uldis Augulis un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens - Rīgā, bet veselības ministre Anda Čakša - Bauskā.
Ozola stādīšanas norises katrā vietā bagātināja dažādu māksliniecisko kolektīvu uzstāšanās. Vairākās vietās akcija norisinājās kopā ar kaimiņvalstīm – Rundālē un Priekulē kopā ar Lietuvas kolektīviem, Ainažos un Rūjienā ar Igaunijas, Krāslavā ar Baltkrievijas kolektīva līdzdalību. Ainažos 4.maijā ne tikai stādīti ozoli, bet arī atjaunota kāda teju 100 gadu veca tradīcija - Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sacīkstes virves vilkšanā. Virvi izdevies ievilkt Latvijas pusē.
Ozols ir simboliska zīme aizsākumam un turpinājumam, tādēļ vairākas pašvaldības simtgades atklāšanas ietvaros plāno konkrētās simtgades ozola teritorijas attīstību un labiekārtošanu. Tā piemēram, Priekules novada Gramzdas pagastā izstrādāts īpašs projekts teritorijas labiekārtojumam un tiek veidoti simboliski vārti uz Latviju. Līdzīgi teritorijas plāno sakārtot un attīstīt arī Jelgavas novada Vilces pagastā, Saulkrastos, Vaiņodē. Vairākās vietās tiek īpaši izceltas nozīmīgas vēsturiskas vietas. Saldus novada Ezeres pagastā plāno uzsākt lapkoku parka izveidi vēsturiskajā pirmajā mazpulcēnu dārzā, kas veidots 1935.gadā, savukārt Limbažu novadā ozols tika stādīts Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā.
