Ar Kultūras ministrijas (KM) finansiālu atbalstu izdota digitāla brošūra “Rīcība žurnālista apdraudējuma gadījumā”. Tās mērķis ir kalpot par praktisku ceļvedi tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, saskaroties ar žurnālistu un mediju profesionāļu drošības jautājumiem.
Izdevumu, kura satura izveidē iesaistījās arī Latvijas Žurnālistu asociācijas, Valsts policijas un Tiesībsarga biroja pārstāvji, laidis klajā Media Hub Riga (nodibinājums “Ilgtspējas fonds”), un tas ir pieejams arī KM tīmekļvietnē.
“Mediju profesionāļu brīva, neietekmēta darbība, viņu profesionālās darbības aizsardzība ir kritiski svarīga brīvas, demokrātiskas valsts un uz attīstību vērstas sabiedrības funkcionēšanai un tāpēc ir prioritāra,” izdevuma ievadvārdos uzsver materiāla autores - Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Dr.sc.soc. Anda Rožukalne un zvērinātā advokāte Ieva Azanda.
Izdevumā aplūkoti dažādi apdraudējuma veidi, ar kuriem sastopas žurnālisti un mediju profesionāļi, kā arī aprakstīta nepieciešamā rīcība, lai nodrošinātu efektīvu plašsaziņas mediju pārstāvju aizsardzību.
Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nacionālā drošība ir atkarīga arī no profesionālu mediju un žurnālistu netraucētām iespējām pildīt savus pienākumus, lai ikdienā un krīzes situācijā dažādām auditorijām varētu piedāvāt daudzveidīgu saturu.
Žurnālistu drošības jautājumi, kas vēl pirms dažiem gadiem pārsvarā asociējās ar atrašanos bruņotu konfliktu vai katastrofu zonās, patlaban ir aktuāli arī daudzās demokrātiskās valstīs. Tādēļ pēdējo gadu laikā žurnālistu drošības jautājumi ir aktualizēti vairākos Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dokumentos, akcentējot preventīvu pasākumu veikšanu un efektīvu mediju profesionāļu drošības apdraudējumu un pret viņiem vērstas vardarbības izmeklēšanu.
Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule,
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
+371 29192298
Dace.Vizule@km.gov.lv
Papildu informācija:
Lāsma Antoneviča,
Media Hub Riga projektu vadītāja
+371 29740494
la@mediahubriga.lv