Līdz ar izstādes “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā klajā nākusi projekta kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones tāda paša nosaukuma monogrāfisks pētījums, kurā autore mēģina likt kopā abas mākslinieka dzīves daļas – komunistisko un prorietumniecisko, viņa konformismu un nonkonformismu, lai saprastu, kas tad īsti bija Ojārs Ābols.
Gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) bija leģendāra, magnētiska personība. Viņa sabiedriskā un radošā darbība risinājās 20. gadsimta 50.–80. gados, padomju okupācijas periodā. Ābols bija teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks un kļuva par vienu no avangardiskākajiem sava laika Latvijas gleznotājiem. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas: sākumā komunisma ideju pārņemtā un vēlāk tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu modernismam un Rietumu dzīves stilam.
Grāmatā Dr. art. Elita Ansone stāsta par tām abām, izsekojot iemesliem, kāpēc viņš, vēl kā jaunietis, jau 30. gados veidojās par pārliecinātu komunistu, kā okupācijas laikā strauji virzījās viņa karjera, un kā notika vilšanās sistēmā un nostāšanās komunistiskās partijas opozīcijā. Ābols dzīvoja politiskās vardarbības laikmetā, kad aktīvām intelektuāli izglītotām personībām, kas nespēja palikt malā, nevēlējās norobežoties no politiskajiem procesiem vai doties “iekšējā emigrācijā”, bija jāsaskaras ar indivīda eksistences dilemmām.
50. gados Ojāra Ābola radošais ceļš sākās ar sociālistisko reālismu. Piecdesmito gadu beigās gleznotājs jau aktīvi modernizēja akadēmiski stīvo ideoloģisko padomju mākslu un iekļuva formālisma grēkāžu sarakstā. Viņa mākslā bija sezanisma studijas, Pikaso ietekme un, visam cauri, Romana Sutas daiļrades un uzskatu atbalsis. Galu galā Ābols nonāca arī pie abstraktas izteiksmes. Meistars atradās pastāvīgos formas meklējumos. Māksliniece un mākslas zinātniece Taira Haļapina rakstīja: “Viņš ir viena no tām vadošajām personībām, kas aug un veidojas nepārtrauktā strīdā, disputā ar sevi.”
Ojāra Ābola daiļrade pieskaitāma pie okupācijas laika avangarda lappusēm, tā bija nozīmīga Latvijas mākslas modernizēšanai un intelektuālās domas veicināšanai. Lielisku iespēju iepazīt tās vērienu un novatorismu sniedz izstāde “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kura no š. g. 10. janvāra līdz 10. maijam notiek Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē, piedāvājot daudzslāņainu skatījumu uz mākslinieka veikumu un reizē izgaismo sarežģītos Latvijas vēstures procesus 20. gadsimta otrajā pusē. Savukārt grāmata palīdz izveidot dziļāku priekšstatu par autora radošo un politisko biogrāfiju, atklājot viņa iekšējo spriedzi starp konformismu un nonkonformismu, starp padomju sistēmu un tieksmi pēc Rietumu modernisma.
Pētījums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda radošās stipendijas atbalstu.
Grāmatas redaktore ir Guna Kalniņa, dizainere – Ieva Stūre.
Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Mākslas arsenāla pētījumu fonds.
Grāmata nopērkama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru veikalā.
Izstādi un pētījumu atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds
Papildu informācija:
Dr. art. Elita Ansone, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67357521, E: Elita.Ansone@lnmm.gov.lv
INTERNETA RESURSI:
https://lnmm.gov.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.gov.lv
I: https://lnmm.gov.lv
X: www.x.com/LNMM_muzejs