Žurnālā «Domuzīme», kā allaž, publicēta latviešu un tulkotā literatūra, intervija, raksti par šodienu un vēsturi, grāmatu recenzijas. Rudens numura vāka attēlam izmantota franču mākslinieka Anisē Šarla Gabriela Lemonjē glezna «Voltēra traģēdijas «Ķīnas bārenis» lasījums Marijas Terēzes Rodē Žofrēnas salonā» (aptuveni 1812) — apgaismības laikmeta vizuālais simbols, kurā iedomāti sapulcinātas vairāk nekā 40 izcilas šī laikmeta personības.
Savukārt literatūrzinātnieks Pauls Daija intervijā Mārtiņam Mintauram stāsta par apgaismības laikmeta pētniecību un min arī to, ka mūsdienu Vācijā un citviet zinātnes sabiedrībā runā par nepieciešamību pēc apgaismības 2.0. Daija uzsver, ka spēja sarunāties apgaismības laikos tikusi apzināti kopta: «Cilvēkiem ar ļoti atšķirīgu pieredzi un nodarbošanos bija jāprot atrasties pie viena galda — intelektuāļiem un uzņēmējiem, ārstiem un politiķiem. Tas nebija un nekad nebūs pašsaprotami. Bija un ir jāmācās sarunāties, strīdēties ar cieņu un savā ziņā arī savstarpēji pieslīpēties.»
Jaunāko latviešu prozu pārstāv Anna Kalna, bet tulkoto — Parīzē dzīvojošais nīderlandiešu autors Jāps Stēls, portugāļu rakstnieks Migels Torga, kā arī japāņu rakstniece Hiromi Kavakami. Tulkojumus sagādājuši Dens Dimiņš, Ieva Lešinska un Ingūna Beķere.
Dzejas sadaļā lasāma klasiķa Jāņa Rokpeļņa jaunākā dzeja, Sanitas Rībenas un Andra Zeibota dzejkopas; mīlas dzejas rubrikā — jau agrāk iecienīti Amandas Aizpurietes dzejoļi. Ukraiņu dzejnieces Jelizavetas Žarikovas rakstīto atdzejojušas Linda Vītuma un Elizabete Pičukāne.
Valodniece Evelīna Zilgalve, stāstot par uzvārdu rakstījumu atbilstoši dzimtei, ielūkojas gan tālākā, gan nesenā pagātnē. Bet tulkotāji Ingmāra Balode un Māris Salējs stāsta par neseno dalību Poļu literatūras tulkotāju kongresā Krakovā.
Literāte Ieva Rupenheite kavējas atmiņās par vasaras beigām Sārnatē, tulkotāja Žanete Vēvere-Paskvalīni stāsta par dalību Gēteborgas grāmatu tirgū, kultūras mantojuma centra «Tīnūžu muiža» vadītājs Kaspars Špēlis izvirza jautājumus par reģionu muzejiem gan patriotisma veidošanas, gan turpmākas pastāvēšanas kontekstā, bet filozofs Māris Kūlis skaidro, vai mūsdienu Latvijā iespējama sabiedrības saliedētība.
Tulkojumu sērijā «Telpā izlasāms laiks» lasāmi britu vēsturnieka Sera Saimona Šamas slavenā darba «Ainava un atmiņa» fragmenti Rūda Bebriša tulkojumā.
Grāmatu recenzijas uzrakstījusi Inga Zemīte un Dace Pāruma, Anda Baklāne, Jūlija Dibovska, Ginta Elksne un Sintija Kampāne-Štelmahere. Apceri par grāmatniecības piecsimtgades izdevumiem veidojis Pēteris Bankovskis. Savukārt bibliotēku zinātniece Kristina Papule piedāvā vēsturisku atskatu uz lasīšanas paradumiem Latvijā pirms 100 gadiem.
Izdevuma vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, numura ilustrāciju autores — Loreta Geinberga, Elīna Skrapce, Masha Markova, Anastasija Čaša.
«Domuzīme» iznāk kopš 2015. gada sešas reizes gadā. Dotē Valsts kultūrkapitāla fonds.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi ir.lv/izdevums/domuzime.
Žurnāla arhivētie numuri pieejami arī vortālā Literatura.lv sadaļā Lasītava.
Abonēt žurnālu var Latvijas Pastā vai ej.uz/DomuzimeAbonet.
Papildu informācija:
galvenā redaktore
Rudīte Kalpiņa,
tel. +371 29207937
redakcija.domuzime@gmail.com
Facebook.com/domuzime.ir
Instagram.com/zurnalsdomuzime
X.com/Domuzime