Klajā nākuši divi grāmatu izdevumi: kolektīvā monogrāfija “Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības”, kā arī interviju krājums “Atbalsis. Atmiņas un vērtējumi”. Abas sastādījusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, bet to sagatavošana un izdošana noritējusi Valsts izglītības attīstības aģentūras, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ciešā sadarbībā.
Kolektīvās monogrāfijas “Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības” pamatā ir pētījumu sērija, kas atklāj svētku tapšanu, vēsturi, repertuāra veidošanos un tā attīstības tendences, kā arī daudzo personību devumu. Grāmatas struktūra iegulst noteiktā hronoloģiskā ietvarā: svētku priekšvēsture (no 19. gadsimta skolotāju centieniem un pirmajiem dziedāšanas svētkiem 1866. gadā Lazdonā līdz nacionālas valsts izveidei 1918. gadā), starpkaru periods un pirmās brīvvalsts laiks, kad dažādu mērogu svētki notika neregulāri (1922–1940), sovjetiskās okupācijas periods (I–VI svētki, 1960–1989) un nacionālās neatkarības atjaunotnes laiks (VII–XIII, 1995–2026).
Ceļu uz bērnu un jauniešu dziedāšanas svētkiem un agrīnās kordziedāšanas avotus pētījis Jānis Erenštreits, starpkaru norises – Inese Mailīte un Jānis Erenštreits, mūzikas un varas attiecības sovjetiskās okupācijas laikā – Ilze Dūmiņa-Kroja, procesus un notikumus trimdā – Dace Aperāne, Jāna Jēruma-Grīnberga, Valda Liepiņa un Anita Andersone. Svētkos pēc neatkarības atjaunošanas ielūkojusies Ilze Šarkovska-Liepiņa, deju svētku metamorfozes un stilistisko virzību analizējusi Dita Jonīte, savukārt tradicionālās kultūras un folkloras šķautnes aplūkojusi Māra Mellēna. Pētījumu autoru specifiskais darbības lauks ir dažāds – muzikoloģija, vēstures zinātne, profesionālā atskaņotājmāksla, kompozīcija, deja un teātris, teoloģija, kamdēļ skatpunktu dažādība ļāvusi veidoties daudzpusīgai pētījuma ainavai.
Interviju krājums “Atbalsis. Atmiņas un vērtējumi” ir kolektīvās monogrāfijas pielikums. Tas ietver 2024. un 2025. gadā notikušu sarunu fragmentus, ko fiksējušas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspertes Ieva Ezeriete, Evelīna Plostniece, Maruta Rubeze un Laura Švītiņa, kā arī šī krājuma sastādītāja, LU LFMI pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa. Katrai no intervētajām personībām bijuši nopelni svētku radīšanā, katra no tām pārstāv noteiktu paaudzi un atbildības sfēras. Šo atsevišķo cilvēku stāstītais kā laikmeta un personību fiksējums, kā agrāko gadu atbalsis un nākotnes ieskicējumi saplūst kopīgā vēsturiskā vēstījuma struktūrā.
Izdevumu māksliniecisko ietērpu veidojusi “Aģentūra Raugs”. Grāmatu vizuālā koncepcija balstīta idejā par jauniešu dziesmu un deju svētkiem kā dzīvu un nepārtrauktu koprades procesu. Kā iedvesmas avots kalpo bērnu darba burtnīca, kur atsevišķi papīra fragmenti veido attēlu, jo arī svētku kopainu rada neskaitāmi mirkļi: mēģinājumi, satikšanās, draudzības, satraukums pirms uzstāšanās, pirmie panākumi un kopā piedzīvotais prieks. Izdevumu vizuālajā valodā apzināti saglabāta roku darba klātbūtne, brīvāka kompozīcija, aplikācijas, zīmējumu elementi un negaidīti akcenti, kas pastiprina kustības un dzīvīguma sajūtu.
Izdevumi veltīti gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem. Būdams patlaban plašākais pētījums par skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tas līdz ar apkopoto pamatinformāciju ļaus iepazīt arī daudzus jaunus svētku, koru un deju kustības aspektus un kļūs par pamatu turpmākai pētniecībai.
Abas grāmatas drīzumā būs pieejamas bibliotēkās, atsevišķos muzejos, kā arī elektroniskā formātā digitālo publikāciju veidā Valsts izglītības attīstības aģentūras, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapās.