Nacionālais Kino centrs (NKC) apkopojis 2025. gada statistikas datus filmu izrādīšanā, atklājot vairākus īpašus sasniegumus – populārāko filmu desmitniekā ir četras vietējās filmas, Latvijas kino tirgus daļa pirmoreiz pārsniegusi 24 % un, kas pavisam pārsteidzoši, – arī Igaunijas kinoteātru statistikā trešo vietu ieņem Latvijas filma (protams, „Straume”).
Latvijas kinoteātros 2025. gadā nopirkti vairāk nekā divi miljoni kinobiļešu (2 162 593 biļetes), tātad kinoteātrus apmeklējuši par gandrīz 70 000 kinoskatītājiem vairāk, nekā 2024. gadā – neskatoties uz to, ka vidējā kinobiļetes cena pieaugusi no EUR 6,49 līdz EUR 6,73.
Latvijas kinoteātru repertuārā 2025. gadā bijusi 421 filma (tai skaitā 192 ASV filmas, 102 Eiropas filmas, 77 Latvijas filmas), un šajā milzīgajā konkurencē ievērojams sasniegums ir Latvijas nacionālā kino tirgus daļas ievērojamais pieaugums līdz 24.22 % – Latvijas filmas apmeklējuši 523 775 skatītāji un desmit populārāko filmu sarakstā 2025. gadā ir veselas četras Latvijas filmas.
Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma komentē: „Aizvadītajā gadā Latvijas filmas ir sasniegušas īpaši plašu auditoriju – ar faktu, ka nacionālās filmas veido gandrīz vienu ceturto daļu no kinoteātru izrādīto filmu ieņēmumiem un sasniedz vēsturiski augstāko tirgus daļu, var lepoties retā Eiropas valsts, it īpaši digitālo izaicinājumu laikā. Jāpiebilst, ka populārākās Latvijas ir arī kvalitatīvi kinomākslas sasniegumi, – unikāla, protams, ir Straume, bet jārespektē arī vēsturisko drāmu Tīklā. TTT leģendas dzimšana un Tumšzilais evaņģēlijs sniegums, tāpat kā filmas Vecāku sapulce spēja trāpīt tematā, kas aktuāls visplašākajām sabiedrības daļām. Jāatgādina gan skumjais fakts, ka Latvijas filmu nozares finansējums vairākkārt atpaliek no Lietuvas un Igaunijas filmu finansējuma un ir viens no zemākajiem Eiropā, tālab Latvijas kino ilgtspēja ir apdraudēta – par spīti acīmredzamam faktam, ka Latvijas filmas uzrunā plašu auditoriju Latvijā un gūst unikālus sasniegumus pasaulē.”
Interesanti, bet arī loģiski, ka jau otro gadu pēc kārtas vispopulārākā filma Latvijas kinoteātros bija Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma Straume (2024) – līdz ar 2025. gada sākumā saņemtajām pasaules kinoindustrijas svarīgākajām balvām sākās filmas otrais popularitātes vilnis arī Latvijā, kur to gada laikā 3000 seansos noskatījušies 204 039 kinoskatītāji. Kopā ar 173 538 skatītājiem, kas Straumi Latvijā paspēja apmeklēt jau 2024. gadā, filmai šobrīd ir kopumā 377 577 skatītāju un stabila pirmā vieta atjaunotās neatkarības laika populārāko filmu topā.
Igaunijas kinoteātros Straumi pagājušajā gadā apmeklējuši 90 498 kinoskatītāju, tā dodot filmai 3. vietu populārāko filmu topā; Lietuvā Straume nav paspējusi iekļūt visvairāk apmeklēto filmu desmitniekā.
Kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu pirmajā desmitniekā līdz ar Straumi ir vēl trīs Latvijas filmas – trešo vietu ieņem režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskā spēlfilma Tīklā. TTT leģendas dzimšana (124 802 skatītāji), bet piekto vietu – režisora Oskara Rupenheita 90. gadu kriminālstilizācija Tumšzilais evaņģēlijs (81 283 skatītāji) – abas filmas pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada rudenī un joprojām ir kinoteātru repertuārā, tāpēc kopējais skatītāju skaits abām turpina pieaugt. Ceturtā Latvijas filma desmitniekā – janvārī pirmizrādītā režisores Martas Elīnas Martinsones un studijas Mistrus Media veidotā komēdija Vecāku sapulce (9. vieta, 55 811 skatītāji).
Jāpiebilst, ka tradicionāli Latvijas skatītāju interese apmeklētāko filmu sarakstā ievirza arī dažas ASV ražotas ģimenes filmas, un šogad topa otro vietu ieņem Minecraft filma / A Minecraft Movie (ASV, Warner Bros., 126 510 skatītāji), bet ceturto – Zootropole 2 / Zootopia 2 (ASV, Walt Disney Animation Studios, 88 098 skatītāji). ASV ražojumi joprojām dominē Latvijas kinoteātru repertuārā, kur tos apmeklējis vairāk nekā miljons – 1 320 603 kinoskatītāji –, un ASV filmu tirgus daļa ir 61.07 % (par 5,36 % mazāka, nekā iepriekšējā gadā).
Latvijā kopumā 2025. gadā bija 33 kinodemonstrēšanas vietas ar 81 ekrānu, šo skaitu veido 21 kinoteātris ar kopā 65 ekrāniem (2025. gada priecīgais jaunums – kinodemonstrēšanas atsākusies Daugavpilī, kur tā tika pārtraukta pandēmijas laikā) un 12 kultūras nami ar DCP demonstrēšanas iespējām (kopā 16 ekrāni kultūras namos). Šāds pārklājums ir diezgan pieticīgs, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tomēr nodrošina iespēju demonstrēt filmas visā Latvijā, un šajā auditorijas segmentā, kas aptver gan reģionu kinoteātrus, gan jo īpaši dažādas citas kinoizrādīšanas vietas, ieskaitot izglītības iestādes, aktīvi darbojas apvienība Kinopunkts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts Kino visiem un visur Latvijā, kas nodrošina Latvijas filmām maksimāli plašu pieejamību arī ārpus kinoteātru tīkla.
Jāpiebilst, ka šogad pirmoreiz statistikā izceltas arī norises projekta Skolas soma ietvaros, un dati liecina, ka ar Skolas somas atbalstu gandrīz 23 000 skolēni skatījušies 37 Latvijas filmas 348 seansos Rīgā un arī reģionu kinoteātros.
Latvijas filmu nozares statistikas rādītāji, papildinot ar Baltijas kaimiņvalstu datiem, tiks publicēti NKC ikgadējā izdevumā Facts & Figures, kas tiek gatavots dalībai Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un būs pieejams lejupielādei NKC mājaslapas sadaļā Iespiedizdevumi / Statistikas pārskati. Dažādos rakursos filmu nozares statistikas datus var pētīt arī NKC mājaslapas sadaļā Statistika.
Filmu nozares dati regulāri tiek iesniegti Centrālajai statistikas pārvaldei, kuras veidotajā Oficiālās statistikas portālā iespējams salīdzināt un analizēt dažādu gadu datus aptuveni 15 gadu periodā.
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Matīsa
NKC speciāliste nozares informācijas jautājumos
Tālr.: +371 26129954
E-pasts: kristine.matisa@nkc.gov.lv
Plašāka informācija par statistikas datiem:
Lelda Ozola
NKC Radošā Eiropa MEDIA biroja vadītāja
Tālr.: +371 29460646
E-pasts: lelda.ozola@nkc.gov.lv