Kultūra un māksla palīdz sabiedrībai pārdzīvot krīzes, aizstāvēt demokrātiju, veicināt labbūtību un stiprināt ekonomiku. Trešdien, 4. novembrī, plkst. 10.00 Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālās filmu skolas paviljonā (Miera iela 58a) konferences “Kultūras Krustpunkti XX” plenārsēdē “Latvija kultūrai, kultūra Latvijai: ietekmes vektori” par kultūras un mākslas ietekmi uz citām nozarēm, nozīmi sabiedrības noturības stiprināšanā un kolektīvo vērtību veidošanā, balstoties radošajā darbā un pētījumos, zināšanās dalīsies pētnieki un radošo profesiju pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas.
Plenārsēdei būs iespējams sekot līdzi arī tiešraidē LKA Facebook lapā un YouTube kanālā. Pasākuma valoda – angļu un latviešu. Lai apstiprinātu dalību, nepieciešams aizpildīt tiešsaistes reģistrācijas anketu.
Plenārsēde 4. novembrī atklās LKA rīkoto konferenču sēriju “Kultūras Krustpunkti XX”, kas no 4. līdz 7. novembrim pulcēs pētniekus, dažādu augstkolu un atmiņas institūciju pārstāvjus, studentus un kultūras nozares profesionāļus. Šogad, 20. jubilejas gadā, uzmanības centrā ir jautājums, kā kultūras un mākslas pieredze palīdz cilvēkiem un sabiedrībai reaģēt uz politiskajiem, ekonomiskajiem, drošības, sociālajiem un jauno tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem, stiprina sabiedrības noturību un veido individuālās un kolektīvās vērtības. Plenārsēdē ar savu pieredzi un redzējumu dalīsies pašmāju un ārvalstu radošie profesionāļi, un LKA pētnieces.
Igauņu dramaturgs un režisors Mehis Pihla, stāstot par saviem radošajiem darbiem – atzinību guvušo izrādi “Business as Usual“, darbu “Once Upon a Time in Lebanon“, kā arī darbu pie topošās lugas par narkotikām un plaisu starp publisko diskursu un cilvēku faktisko rīcību –, rosinās domāt par to, ko māksla var sniegt sabiedrības pašizpratnei, kā māksla spēj atrast sabiedrību uzrunājošus stāstus un sarežģītus faktus, piemēram, naudas atmazgāšanas skandālus vai ķīlnieku krīzes, pārvērst emocionāli saprotamos vēstījumos par cilvēka izvēlēm un atbildību.
Savukārt lietuviešu kinorežisors un scenārists Karolis Kaupinis dalīsies pieredzē, kas saistīta ar tā dēvēto “Kultūras asambleju” (Kultūros asamblėja) – Lietuvas kultūras kopienas radīto protesta kustību. Šī kustība bija kā pretreakcija politiskam pavērsienam, kad 2025. gada septembrī jaunā Lietuvas valdošā koalīcija uzticēja Kultūras ministrijas vadību jaunai, pret pastāvošo iekārtu vērstai partijai “Nemunas rītausma” (Nemunas aušra). Kaupinis savā stāstījumā arī skaidros, kādēļ kultūras nozare to uztvēra kā draudu demokrātijai, un kas kultūras jomā ir pieļaujams vai nepieļaujams, mēģinot salabot plaisas sabiedrības demokrātiskajā audumā?
Kultūras un politikas attiecības plenārsēdē izgaismos arī producents un režisors Gints Grūbe, aplūkojot, kā ir mainījies krievu pasaules un Krievijas ārpolitikas diskurss starptautisko “A klases“ filmu festivālu filmās pēc 2022. gada. Savukārt dramaturgs un scenārists Matīss Gricmanis plenārsēdē dalīsies savā pieredzē par kultūras un politikas mijiedarbību, mākslas valodas spēku un sabiedrisko procesu atspoguļojumu Latvijā, atskatoties uz lielo ažiotāžu ap izrādi “Rīkojums nr.2” un tās aizkulisēm un vienlaikus pārdomājot plašāku teātra lomu dažādu politisku jautājumu aktualizēšanā.
Plenārsēdē uzmanība tiks veltīta arī kultūras un mākslas nozīmei kara apstākļos. Harkivas Valsts Kultūras akadēmijas asociētā profesore Jūlija Kovaļenko un LKA tenūrprofesore Maija Spuriņa iepazīstinās ar sadarbības projekta “Karš jauno mediju tvērumā: Dokumentācijas metodes un izaicinājumi postdigitālajā laikmetā” rezultātiem, aplūkojot, kā kara pieredzes dokumentēšana jaunajos medijos veido jaunas pilsoniskās žurnālistikas un kultūras prakses, kurās savijas dokumentācija, līdzdalība un piemiņas saglabāšana.
Kā to apliecina starptautiskie pētījumi, līdzdalība kultūras aktivitātēs var uzlabot psihisko veselību, mazināt sociālo izolāciju, stiprināt piederības sajūtu kopienai un uzlabot dzīves kvalitāti dažādās vecuma un sociālajās grupās. Tādēļ LKA Kultūras un mākslu institūta (LKA KMI) vadošā pētniece Dr. art. Baiba Tjarve savā referātā iepazīstinās ar galvenajiem pierādījumiem kultūras un veselības mijiedarbībā, aplūkojot gan individuālos, gan sabiedriskos ieguvumus. Vienlaikus uzmanība tiks pievērsta jautājumam, kā šie pierādījumi ietekmē politikas izvēles un starpnozaru sadarbību starp kultūras, veselības un sociālo sektoru.
Savukārt LKA KMI pētniece PhD. Lolita Ozoliņa, analizējot Vidzemes lībisko kultūrtelpu, kas 2022. gadā iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un aptver vēsturisko lībiešu Metsepoles zemi Ziemeļrietumvidzemē un Dienvidigaunijā, aplūkos kultūras mantojuma sociālo ietekmi piederības izjūtas kopienai un kopienas identitātes veidošanā. Referātā pētniece īpaši pievēršas jautājumam, kā kultūras mantojums, kura sākotnējā valodas kopiena vairs nepastāv, kļūst par piederības un identitātes resursu tiem, kas šodien dzīvo Vidzemes lībiešu vēsturiskajā zemē, kā arī ir aktīvi iesaistījušies Vidzemes lībiskās kultūrtelpas kopienas veidošanā?
Arvien izteiktāk iezīmējas arī kulūratsū ietekme uz ekonomiku – to apliecina arī starptautiskajā kultūras ekonomikas pētniecībā šobrīd izteikti jūtamā pāreja no kultūras un radošo nozaru tiešās ekonomiskās ietekmes aprēķināšanas uz sistēmisku radošās ekonomikas ekosistēmas novērtējumu. Tādēļ šobrīd, kad norit Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas veidošana, nozīmīgi aktualizēt jautājumu ne tikai par valsts nākotnes attīstības mērķiem, bet arī par rādītājiem, ar kuriem šo attīstību vērtēsim. Par to, kādas ir Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) pētījumā gūtās atziņas par kultūras un radošo nozaru nozīmi pieprasījuma veicināšanā, un kā norit Latvijā notiekošā WIPO radošās ekonomikas ekosistēmas datu modeļa testēšana, kura notiek sadarbībā ar Pasaules Intelektuāla īpašuma organizācijas ekspertiem, CSP, Latvijas banku un Kultūras ministriju, plenārsēdē iepazīstinās LKA asociētā profesore un LKA vadošā pētniece Dr. oec. Ieva Zemīte.
Konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti XX“ programmā iekļautas arī citas norises:
- 5. un 6. novembrī konferences darbs turpināsies LKA Miera ielas 58a kvartālā, kur pētnieki, dažādu augstkolu un atmiņas institūciju pārstāvji, kā arī nozares praktiķi un profesionāļi prezentēs jaunākos pētījumus septiņās tematiskajās sekcijās: skatuves un audiovizuālā māksla; kultūras mantojums; kultūras un radošo industriju transformāciju un attīstības procesi; kultūru saskarsmes studijas un valodas lietojums kultūrā; māksla, literatūra un vizualitāte; kultūra un māksla, iedzīvotāji, kopienas un sabiedrība, kā arī jaunatnes jomas pētniecība.
6. novembrī plkst. 19.00 notiks performatīvs pasākums “Jāņa Stena (Stieņa) lekcijas Staļinam”. Pasākums Stūra mājā (Brīvības iela 61) veltīts latviešu filozofam Jānim Stenam (Stienim, 1899–1937). Viņš bija viens no ievērojamākajiem marksisma–ļeņinisma filozofijas pārstāvjiem Padomju Savienībā, vairākus gadus pasniedza Staļinam privātlekcijas filozofijā un 1937. gadā tika nošauts Staļina represiju laikā. Vakarā apvienosies vēsturisks priekšlasījums, performatīva izrāde un diskusija, piedāvājot neierastu skatījumu uz filozofijas, ideoloģijas un politiskās varas attiecībām.
5.–7. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un LKA Zirgu pastā norisināsies Baltijas Drāmas foruma (BDF) konference “Liminal Practices in Contemporary Academia: Between Artistic Research and Research in the Arts” (“Robežprakses mūsdienu akadēmiskajā vidē: starp mākslinieciskajiem pētījumiem un pētniecību mākslās”). Konferencē dalībnieki diskutēs, kā mainās attiecības starp akadēmisko pētniecību mākslā un māksliniecisko pētniecību un kā mūsdienu kultūras konteksti pārveido priekšstatus par pētniecību un zināšanām skatuves mākslā.
Plašāka informācija par “Kultūras Krustpunkti XX” norisēm
Par konferenču sēriju “Kultūras Krustpunkti”
Konferenču sērijas “Kultūras Krustpunkti“ starpdisciplinārā programma katru gadu pulcē pieredzējušus un jaunos pētniekus, studentus, kā arī kultūras nozares praktiķus un profesionāļus. Konferences mērķis ir radīt atvērtu vidi pētniecības rezultātu apspriešanai, kā arī rosināt akadēmisku diskusiju par kultūras un mākslas lomu, vērtībām un sociālo atbildību mūsdienu politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu kontekstā.
Papildu informācija:
Gita Jankovska
”Kultūras Krustpunkti XX” koordinatore
gita.jankovska@lka.edu.lv