Šā gada 24. martā Kultūras ministrijā notika Vizuālās mākslas padomes sēde, kurā vizuālās mākslas nozares profesionāļi pārrunāja situāciju saistībā ar krievijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē. Sarunās iezīmējās kopīga nostāja: Latvijai biennālē jāpiedalās, vienlaikus jau tiek domāts par protesta formām, ko pret krievijas dalību paust arī uz vietas Venēcijā. Šobrīd ir īpaši svarīgi saglabāt profesionālu vienotību, nekultivēt šķelšanos sabiedrībā un izmantot starptautiskās kultūras platformas, lai skaidri paustu nostāju pret krievijas agresiju un tās normalizēšanu kultūras telpā.
“Kultūra nav atrauta no realitātes, un starptautiskas mākslas platformas nevar kļūt par vietu, kur tiek normalizēta agresorvalsts klātbūtne. Pret to ir skaļi jāprotestē un jācīnās,” uzsver Solvita Krese, Vizuālās mākslas padomes vadītāja un šā gada Latvijas paviljona komisāre.
Latvija jau iepriekš ir skaidri paudusi savu nostāju starptautiskā līmenī. Pēc kultūras ministres Agneses Lāces iniciatīvas ļoti īsā laikā tika mobilizēta plaša Eiropas valstu kopīga rīcība, un 22 valstu ministri parakstīja kopīgu paziņojumu, aicinot Venēcijas biennāles rīkotājus pārskatīt krievijas dalību. Vēlāk iniciatīvai pievienojās vēl trīs valstis. Nav pieļaujams, ka valsts, pret kuru Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas, piedalās pasākumā, kas tiek finansēts no Eiropas Savienības nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tas būtu pretrunā sankciju režīma loģikai, Eiropas politiskajai konsekvencei un atbildīgai publisko līdzekļu izmantošanai.
Ukrainas kultūras ministre Tetjana Berežna ir uzsvērusi nepieciešamību nevis pazust no Venēcijas biennāles, bet būt klātesošiem un protestēt. Arī Baltijas, Polijas un Ukrainas kultūras ministru sarunās apliecināta gatavība koordinēt kopīgus centienus, lai nepieļautu krievijas klātbūtnes normalizēšanu starptautiskajā kultūras apritē.
Venēcijas biennāle ir viena no redzamākajām laikmetīgās mākslas platformām pasaulē, un katrs lēmums par valstu klātbūtni tajā ir arī politisks signāls. 2022. gadā krievijas paviljona mākslinieki un kurators paši atteicās no dalības, un biennāle toreiz publiski pauda solidaritāti ar šo lēmumu un Ukrainu.
“Ja demokrātiskas valstis no šīs skatuves noiet, tā nepaliek tukša. To aizpilda citi vēstījumi, citas intereses un cita politiskā loģika. Tāpēc būtisks ir jautājums: vai mēs iegūstam no tā, ka nerunājam, vai tieši otrādi - mūsu balss tiek apklusināta?” norāda Vizuālās mākslas padomes locekļi.
Agresorvalsts krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē ir izraisījusi plašu starptautisku sašutumu. Eiropas Komisija ir publiski nosodījusi šādu lēmumu un norādījusi uz finansējuma apturēšanas iespēju, ja biennālē piedalīsies krievija. EK izpildviceprezidente Henna Virkunena un kultūras komisārs Glens Mikallefs ir uzsvēruši, ka krievijas valsts klātbūtne šādā platformā nav savienojama ar Eiropas nostāju pret agresorvalsti. Arī Ukraina ir nepārprotami norādījusi, ka šāda dalība rada leģitimizācijas iespaidu, kas ir krasā pretrunā ar krievijas karu pret Ukrainu un Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšanu. Tieši tāpēc šobrīd ir jābūt vēl skaļākiem, lai aizstāvētu māksliniekus un demokrātisku valstu intereses.
Starptautiskie mediji arī atspoguļo, ka strīds par krievijas klātbūtni biennālē ir kļuvis par plašāku politisku un sabiedrisku konfliktu pašā Itālijā. Itālijas kultūras ministrs ir publiski distancējies no biennāles lēmumiem, norādot, ka krievijas dalība tika apstiprināta neatkarīgi no valdības nostājas, savukārt Venēcijas mērs paziņojis, ka krievijas paviljons tiks slēgts, ja tajā tiks konstatēta propaganda. Vienlaikus redzams arī konsekvences trūkums - kamēr biennāles vadība argumentē par atvērtību visiem, Romā nupat tika atcelta krievijas Bolshoi teātra balerīnas Svetlanas Zaharovas dalība pasākumā, reaģējot uz politisko un sabiedrisko spiedienu.
Latvijas pozīcija šogad Venēcijā jau pati par sevi ir saturiski un simboliski spēcīga. Latvijas paviljonā tiks īstenota ekspozīcija “Untamed Assembly: Backstage of Utopia”, kuras centrā ir Bruno Birmaņa aizsāktās un organizētās Nepieradinātās modes asamblejas mantojums un tā mijiedarbība ar MAREUNROL’S jaunradītiem darbiem. Projekts veltīts eksperimentālās modes, vizuālās mākslas un performatīvu formu krustpunktiem 20. gadsimta 90. gadu Rīgā, aktualizējot brīvības, radošās neatkarības un alternatīvas kultūras telpas tēmas. Nepieradinātās modes asambleja savulaik bija unikāls notikums, kas piesaistīja starptautisku uzmanību un apliecināja, ka arī tikko neatkarību ieguvušā Latvijā iespējams radīt drosmīgus, starptautiski rezonējošus un laikmetīgus kultūras notikumus. Latvijas paviljonam ir skaidrs politisks vēstījums, kas atgādina par atbrīvošanos no Padomju impērijas. Šī mantojuma aktualizēšana Venēcijā šodien iegūst papildu nozīmi kā skaidrs apliecinājums mākslinieciskas brīvības, radošas autonomijas un demokrātijas vērtībām.
Latvijas paviljons atradīsies vienā no centrālajām biennāles teritorijām ar lielu starptautisku apmeklētāju plūsmu, kas dotu iespēju mūsu vēstījumu padarīt redzamu un dzirdamu milzīgam cilvēku skaitam - nevis klusējot, bet esot klātesošiem, redzamiem un protestējot. Profesionālajā vidē jau notiek sarunas ar citu valstu paviljonu komandām, māksliniekiem un kultūras jomas pārstāvjiem par iespējamām protestu formām.
Aprīļa sākumā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs organizēs protesta ideju darbnīcu, lai profesionālā vidē pārrunātu iespējamās rīcības formas un stiprinātu kopīgu izpratni par redzamu, atbildīgu un vienotu Latvijas un mākslas nozares klātbūtni Venēcijā.
Kultūras ministrijā darbojas Vizuālās mākslas padome, kurā pārstāvētas ar nozari saistītās valsts un nevalstiskās organizācijas, kā arī atsevišķi nozares eksperti. Padome sniedz rekomendācijas un priekšlikumus ar nozari saistītu jautājumu risināšanā.
Vizuālās mākslas padomes sastāvs:
- Solvita Krese – Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētāja, biedrības „Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs” direktore;
- Māra Lāce – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
- Andris Vītoliņš – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors administratīvajā un radošajā darbā;
- Antra Priede – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā;
- Vilnis Vējš – mākslas kritiķis;
- Inga Brūvere – biedrības „Rīgas fotogrāfijas biennāle” valdes priekšsēdētāja;
- Evita Goze – biedrības “Kim?” izpilddirektore;
- Māris Čačka – Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs;
- Ojārs Arvīds Feldbergs – biedrības „Pedvāle” valdes priekšsēdētājs;
- Šelda Puķīte – kuratore;
- Ivars Drulle – mākslinieks;
- Agita Gritāne – Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības padomes priekšsēdētāja, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā;
- Ieva Krūmiņa – Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas referente.
Vairāk informācijas:
Dana Zālīte,
Latvijas laikmetīgās mākslas centrs
E-pasts: dana@lcca.lv
Žanete Eglīte,
kultūras ministres padomniece
zanete.eglite@km.gov.lv