Kultūras ministrs Nauris Puntulis, esot amatā līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ministrijas darāmo darbu priekšplānā ir izvirzījis vairākas prioritātes par kuru īstenošanu runās arī Ministru kabineta sēdē šodien, 9. jūlijā.
Ministrs savu pilnvaru laikā pievērš lielu uzmanību Dziesmusvētku ilgtspējas nodrošināšanai, demokrātiskas un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošas mediju vides stiprināšanai, tāpat ministrs iecerējis veikt vairākas izmaiņas likumdošanā kultūras nozares izaugsmei un drošībai.
Dziesmusvētku ilgtspējas nodrošināšana sevī ietver nepieciešamību šo dažu mēnešu laikā apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu. Tāpat ministrs Nauris Puntulis īpaši iestājas par nepieciešamību izveidot vienotu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku organizatoriskās struktūras modeli. Šāda vienota modeļa izveide būtu ieguvums ne vien nodrošinot lielāku organizatorisko pēctecību un pārredzamību no svētkiem uz svētkiem, bet tas būtu arī saimnieciski daudz efektīvāks risinājums. Tāpat ministrs noteikti iecerējis pabeigt kolektīvu vadītāju atalgojuma reformu, kas nozarē garantētu darba tirgū konkurētspējīgu atalgojumu un vairotu arī šīs unikālās profesijas prestižu, kā arī veicinātu tās turpināšanos. Strādājot pie šo mērķu īstenošanas, ministram jau notikušas vairākas nozīmīgas tikšanās, tostarp ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
Kā nākamo prioritāti ministrs nosaucis demokrātiskas un Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošas mediju vides stiprināšanu. Tiks īstenota Satversmes tiesas lēmuma izpilde, pieņemot izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, lai nostiprinātu latviešu valodas konstitucionālo statusu mediju vidē. Satversmes tiesas spriedums skaidri pasaka, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama un tajā veidot saturu iespējams tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ārkārtējā situācijā. Satversmes tiesas lēmums jāizpilda šīs Saeimas sasaukuma laikā.
Ministrs Nauris Puntulis kā prioritāro darbu nosaucis arī iekšējā izvērtējuma veikšanu Mediju atbalsta fondā (MAF). Kultūras ministrija ir saņēmusi Latvijas lielākās mediju organizācijas – Latvijas raidorganizāciju asociācijas – vēstuli kurā paustas bažas par MAF konkursa rezultātiem. Lai izdarītu faktos balstītus secinājumus un piedāvātu iespējamos risinājumus, nepieciešams pilnīgs MAF programmas izvērtējums un tādu organizācijā iecerēts veikt laikā līdz 1. septembrim.
Tāpat tiek veikts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pilns audits. Šis audits tika uzsākts vēl iepriekšējās valdības laikā un tas tiek turpināts. Audits nepieciešams, lai izvērtētu vai valsts budžeta līdzekļi tiek administrēti maksimāli efektīvi un vai SIF darbībā ir kas būtiski maināms vai uzlabojams. Ministrs uzstāj, ka lēmumu SIF saistībā var pieņemt tikai pēc detalizēta un profesionāli veikta audita.
Ministrs strādā pie likumprojekta par latviešu mūzikas īpatsvara palielināšanu radio stacijās virzības. Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz noteikt pakāpenisku minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās. Tie būtu 10% no 2028. gada, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Pašlaik Latvijā radīta mūzika radio veido vidēji ap 19% no satura, taču sadalījums starp raidorganizācijām ir nevienmērīgs. Iecerētās izmaiņas ir vērstas uz tirgus nepilnību mazināšanu, vietējo autoru atbalstu un latviešu valodas klātbūtnes stiprināšanu mediju telpā. Ministrs Nauris Puntulis uzsver, ka šāds likumprojekts ir ārkārtīgi nozīmīgs ne vien māksliniekiem, bet Latvijai kā nelielai nācijai, domājot par mūsu unikālās kultūras un valodas saglabāšanu. Turklāt par savām interesēm līdzīgi iestājas arī citas nācijas, kas ir pat ievērojami lielākas par Latviju. Nacionālie regulējumi vai kvotu sistēmas vietējās mūzikas atbalstam pastāv vairāk nekā 20 valstīs, gan Eiropas Savienībā, gan citur pasaulē, tostarp Kanādā un Austrālijā. Šobrīd ministrijā notikušas tikšanās ar raidorganizāciju pārstāvjiem un darbs pie likumprojekta virzās uz priekšu.
Un vēl ministrijas aktuālo darbu dienaskārtībā ir vairāku citu izmaiņu ieviešana likumdošanā, kas nodrošinātu jaudīgāku nozares izaugsmi un drošību. Pie šīm prioritātēm ministrs min Arhitektūras likuma virzību, lai noteiktu augstas kvalitātes būvkultūru un atbildīgu radošumu.
Tāpat Latvijai ir jāpievienojas Hāgas konvencijas Otrajam protokolam par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Latvija ir pievienojusies 1954. gada Hāgas Konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību un tās Pirmajam protokolam, kas nosaka vispārējo starptautisko tiesisko ietvaru kultūras mantojuma aizsardzībai kara laikā. Konvencijas Otrais protokols (1999) ievieš būtiski modernizētu aizsardzības sistēmu un daudz stingrākus noteikumus par uzbrukumiem kultūras vērtībām, kā arī nosaka pastiprinātas aizsardzības režīmu īpaši nozīmīgiem kultūras objektiem un mantojumam.
Īpašu vērību ministrs pievērš “Gora” likumprojektam, rodot risinājumu koncertzālēs nākotnes darbības modelim, kas veiksmīgi nodrošinātu latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību. Latgales vēstniecība “Gors” Rēzeknē ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs austrumu pierobežā uz kuru jāraugās gan nacionālās identitātes, gan drošības kontekstā. Ministram jau notikušas tikšanās gan ar Rēzeknes pašvaldības pārstāvjiem, gan koncertzāles vadību, kuru laikā spriests par veiksmīgākajiem koncertzāles darbības modeļiem turpmāk.
Tāpat ministrs Nauris Puntulis virza likumprojektu, kas noteiktu īpašu straumēšanas platformu pienesumu Latvijas filmu veidošanai. Šis likumprojekts, pie kura izstrādes Nauris Puntulis strādāja arī iepriekš, kad bija kultūras ministrs, nu apstiprināts valdībā.
Likumprojekta mērķis ir ieviest audiovizuālo mediju pakalpojumu, nosakot pienākumu audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem Latvijā finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Praktiski tas paredz, ka straumēšanas platformas, kas Latvijā izplata filmas un seriālus, veic konkrētu procentos noteiktu iemaksu nacionālā satura veidošanā. Šāds papildu finansējums būtu ievērojams atbalsts vietējai kino nozarei. Turklāt šāda prakse veiksmīgi jau darbojas vairākās citās Eiropas Savienības valstīs.