Piektdien, 28. novembrī, kultūras ministre Agnese Lāce piedalījās Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē Briselē. Tajā notika diskusija par kultūras nākotni mākslīgā intelekta (MI) laikmetā un par nākamo ES programmu kultūras, mediju un pilsoniskās sabiedrības atbalstam no 2028. līdz 2034. gadam – “AgoraEU”.
“Padomes laikā Latvija kopā ar citām dalībvalstīm uzklausīja progresa ziņojumu par jauno ES atbalsta programmu “AgoraEU”. Atzinīgi novērtējam, ka ziņojumā ietvertās rekomendācijas paredz gan nepieciešamību skaidrāk definēt, kā dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība u.c. tiek iesaistītas programmas praktiskajā īstenošanā. Ne vien Latvijas, bet visas Eiropas līmenī ir ļoti svarīgi gan stiprināt demokrātiju, gan paredzēt finansiālu atbalstu sabiedrības noturībai. “AgoraEU” programmai ir jāsniedz mērķēts atbalsts gan nelielām kultūras organizācijām, neatkarīgiem filmu producentiem, gan pilsoniskās sabiedrības un mediju organizācijām,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Tāpat Latvija atzinīgi vērtē progresa ziņojumā ietvertās rekomendācijas par nepieciešamību gan skaidrai kultūras un radošo nozaru definīcijai, gan nepieciešamību pēc Programmas biroja, kas līdzšinējās programmās sniedz praktisku atbalstu projekta pieteicējiem.
Latvija arī atzinīgi novērtē to, ka programmā ir iezīmēts atbalsts ziņu medijiem un žurnālistikai, taču pauda bažas par to, ka zem “AgoraEU” “MEDIA+” atzara tiek rosināts apvienot audiovizuālo industriju un ziņu medijus, ņemot vērā, ka šim politikas jomām ir atšķirīgi mērķi un auditorijas. Latvija aicinās nodalīt audiovizuālo nozari un ziņu medijus atsevišķos atzaros, kas ļautu tām iezīmēt konkrētu finansējuma apjomu.
28. novembra ES kultūras ministru sanāksmē tika apstiprināti arī 2 secinājumu projekti:
- Padomes secinājumi par kultūras, kultūras mantojuma un audiovizuālo darbu lomu ES vērtību un demokrātijas noturības uzturēšanā - tie ir izstrādāti, uzsverot kultūras lomu sabiedrības saliedētībā un Eiropas identitātē. Latvija atbalsta šo secinājumu apstiprināšanu, ņemot vērā pieaugošos ģeopolitiskos un dezinformācijas riskus, kā arī apzinātos uzbrukumus kultūras vērtībām, tostarp hibrīddraudu apstākļos.
- Prezidentūras secinājumi par piekļuvi uzticamām ziņām kā daļu no Eiropas Demokrātijas vairoga - tie balstās uz pārliecību, ka daudzveidīga un uzticama mediju vide ir būtiska demokrātijai, taču to apdraud digitālie, ģeopolitiskie un dezinformācijas riski, reklāmas ieņēmumu aizplūšana uz digitālajām platformām, ziņu tuksneši, sabiedrības polarizācija, MI attīstība un neregulēts satura veidotāju pieaugums. Latvija atbalsta šo secinājumu apstiprināšanu
Tāpat padomes laikā kultūras ministre Agnese Lāce piedalījās sarunā par kultūras nākotni MI laikmetā. Tajā viņa uzsvēra, ka nākotnes centieniem jābūt vērstiem uz MI pratības attīstīšanu un risinājumiem, kas nodrošina, ka MI tehnoloģijas stiprina, nevis apdraud radošumu un kultūras izpausmju daudzveidību. Liela nozīme ir kapacitātes stiprināšanai kultūras institūcijās, kurām ir jānodrošina gan piekļuve atbilstošiem tehnoloģiskajiem rīkiem, gan profesionālo zināšanu attīstība. Latvija arī īpaši uzsvēra latviešu valodas un kultūras ilgtspējas nozīmi digitālajā laikmetā.
Vizītes noslēgumā kultūras ministre tikās ar Flandrijas labklājības, nabadzības mazināšanas, kultūras un vienlīdzīgu iespēju ministri Karolīni Ženē (Caroline Gennez), Tikšanās laikā puses pārrunāja, kā stiprināt Flandrijas un Latvijas divpusējo sadarbību un kādas ir abu pušu kopīgās intereses saistībā ar aktuālajiem ES kultūrpolitikas dienaskārtības jautājumiem u.c. starptautiskajām iniciatīvām.