Ceturtdien, 23. oktobrī, Latvijas Republikas Saeimā pirmo reizi tika skatīts Ministru kabineta sagatavotais ziņojums par līdz šim paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Par paveikto Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās jomās debatēs Saeimā ziņoja kultūras ministre Agnese Lāce.
“Sargājot un lolojot latviešu valodu, mēs nostiprinām savu kultūru, savu mantojumu un piederības sajūtu valstij. Mēs nostiprinām savstarpējās saiknes, lai mūsu sabiedrība būtu vienota, lai tajā valdītu uzticēšanās un sarunāšanās kultūra. Mēs sniedzam iespēju ikvienam iesaistīties izglītībā, darba tirgū un būt pilsoniski aktīviem. Latviešu valoda ir piederības un līdzdalības valoda. Mūsu katra uzdevums ir mūsu valsts valodu cienīt, kopt, stiprināt un attīstīt,” uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce.
Viņa arī norādīja, ka, stiprinot latviešu valodu, Kultūras ministrija veikusi nozīmīgus ieguldījumus lasītprasmes veicināšanā, latviešu valodas mācību programmas pieejamībā, atbalstā jaunradei literatūrai, mūzikai un kino latviešu valodā. Tāpat ir pieejams nozīmīgs valsts atbalsts saturam latviešu valodā medijos.
Atbalsts saturam latviešu valodā medijos
2024. gada oktobrī Ministru kabinetā tika apstiprinātas mediju politikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam. Tajās kā viens no virzieniem definēta latviskākas mediju vides un vienotas informatīvās telpas veicināšana, palielinot latviešu valodas lietojumu gan komercmedijos, gan sabiedriskajā medijā.
Līdztekus Mediju atbalsta fondā pieejamajiem līdzekļiem satura veidošanai latviešu valodā gan nacionāla, gan reģionāla līmeņa medijiem, gan arī diasporas medijiem. Tāpat medijiem ir pieejami vairāk nekā 11 miljoni eiro digitalizācijai, nodrošinot, ka kvalitatīvs, analītisks saturs latviešu valodā turpina dzīvot arī digitālajā vidē.
Kultūras ministre Agnese Lāce debatēs Saeimā arī norādīja, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai raidstacijās vairāk skanētu tieši Latvijā radīta mūzika.
Lasītprasmes veicināšana
“Lasītprasmes veicināšana ir uzdevums, kas stiprina ne tikai valodas lietojumu, bet arī kritisko domāšanu, informācijpratību un medijpratību. Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) īsteno vairākas programmas – “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības”, “Grāmatu starts”. Programmās katru gadu vidēji tiek iesaistīti 32 000 bērnu, jauniešu un vecāku, interesentiem nodrošinātas grāmatu kolekcijas latviešu valodā,” norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
Lasīšanas aktivitātes notikušas vairāk nekā 850 bibliotēkās un 73 latviešu diasporas centros, latviešu valodai skanot arī citviet pasaulē un tā stiprinot piederības sajūtu Latvijai. Tāpat strādājam pie lielā valodu modeļa latviešu valodā, kam piesaistīti ES fondu līdzekļi, līdztekus skaidram atbalsta mehānismam satura radītāju autortiesībām.
Latviešu valodas mācības jauniebraucējiem Latvijā
“Šobrīd latviešu valodas mācībās piedalījušies vairāk nekā 25 000 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā, un pieprasījums ir pēc ar vien augstākiem valodas mācību līmeņiem. Tiek īstenotas arī Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda aktivitātes, kurās tiek nodrošināta trešo valstu pilsoņu iekļaušanās vietējā sabiedrībā, veicinot latviešu valodas lietošanas un apguves iespējas. Tā ir valsts atbildība nodrošināt sistēmu, kurā ikviens, kurš to vēlas, var pēc iespējas drīz uzsākt latviešu valodas mācības. Domāju, ka šādas sistēmas neesamība līdz šim liecina par mērķtiecīgu izkļaušanas politiku, tomēr ir laiks to mainīt,” uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce.