Kultūras ministrija (KM) likumā* noteiktajā kārtībā ir vispusīgi izvērtējusi Limbažu novada domes iecerēto pašvaldības mūzikas un mākslas skolu reorganizāciju un aicina pašvaldību pārskatīt pieņemto lēmumu par Alojas Mūzikas un mākslas skolas un Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolas sadalīšanu, neiekļaujot tās vienā no jaunizveidotajām Limbažu novada profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.
Vienlaikus KM saskaņo Limbažu novada domes lēmuma daļu par jaunizveidotajām izglītības iestādēm - par Limbažu novada Mūzikas un mākslas skolas un Salacgrīvas Mūzikas un mākslas skolas izveidi.
KM ieskatā abas skolas (Alojas Mūzikas un mākslas skolas un Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skola) būtu jāiekļauj vienā no jaunizveidotajām izglītības iestādēm. Tādēļ KM izteica priekšlikumu abas minētās skolas iekļaut Limbažu novada Mūzikas un mākslas skolas struktūrā. KM vērtējumā šāds iespējamais risinājums būtu optimāls un ilgtspējīgāks Limbažu novada profesionālās ievirzes izglītības sistēmas noturībai un attīstībai.
Precizētu domes lēmumu KM aicina iesniegt atkārtotai saskaņošanai pirms virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.
Pirms lēmuma pieņemšanas KM š.g. 16. aprīlī kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem devās reģionālajā vizītē uz Salacgrīvas Mūzikas skolu, Salacgrīvas Mākslas skolu, Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolu, Alojas Mūzikas un mākslas skolu un Limbažu Mūzikas un mākslas skolu, kā arī 8. aprīlī un 28.aprļīlī notika konsultatīvas tikšanās ar Limbažu novada pašvaldību.
Jau ziņots, ka Limbažu novada pašvaldība ar 2026. gada 1. septembri lēmusi izveidot Limbažu novada Mūzikas un mākslas skolu – apvienojot Limbažu Mūzikas un mākslas skolu un Alojas Mūzikas un mākslas skolu, un Salacgrīvas Mūzikas un mākslas skolu – apvienojot Salacgrīvas Mūzikas skolu, Salacgrīvas Mākslas skolu ar īstenošanas vietām arī Ainažos un Liepupē, un Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolu.
* - Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka pašvaldība, saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju (kultūrizglītības jautājumos ar Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām) dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Pašvaldības kompetences autonomija šajā gadījumā nav absolūta un tā ir atkarīga no tā, kādas funkcijas likumdevējs nolemj uzticēt pašvaldībai.
KM atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 “Kultūras ministrijas nolikums” 1. punktā noteiktajam ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver arī kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares. KM veicina kultūras un radošo industriju izglītības attīstību un pieejamību visos izglītības līmeņos, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli.