Stāmerienas pils

Stāmerienas pilij saņemot augstāko apmeklētāju novērtējumu, noslēgusies Kultūras ministrijas informatīvā kampaņa “Atrastā Latvija”. Kampaņas gaitā visu vasaru Latvijas iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt un novērtēt no jauna izveidotos un atjaunotos kultūras un dabas mantojuma objektus Latvijas reģionos. Objektu izbūvē un atjaunošanā ieguldīti 68 miljoni eiro, vairāk nekā puse no līdzekļiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums.

Līdz ar Stāmerienas pili augstu apmeklētāju novērtējumu saņēmušas arī Cesvaines pils, Cēsu viduslaiku pils, Bauskas pils, Šlokenbekas muižas ansamblis, Siguldas Jaunā pils, Bernātu dabas takas, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Alūksnes stacijas bagāžas šķūnis un Ķemeru ūdenstornis. Savukārt visbiežāk apmeklēta labiekārtotā Engures pludmale, nesen apskatei atvērtais Ķemeru ūdenstornis un ar greznajiem griestu gleznojumiem rotātā Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle.

"Daudzu mākslas darbu vadmotīvs ir “zudušais” - zudusī paaudze, zudusī paradīze, zudušie laiki, bet reti runājam par atrasto. ”Atrastā Latvija” bija lieliska iespēja iepazīt un novērtēt to, ko valsts un pašvaldības ir paveikušas, lai saglabātu un atjaunotu vēsturiskās vērtības. Vēlos uzsvērt, ka, noslēdzoties kampaņai, nekas nebeidzas, un aicinu arī turpmāk apmeklēt atjaunotās un no jauna izveidotās kultūras un dabas mantojuma vietas. Apsveicu Stāmerienas pili ar augsto novērtējumu un domāju, ka redzēt atjaunoto balto pili rudens krāsu ieskautu būs neaizmirstams piedzīvojums ikvienam!" akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

No teju 60 kampaņas objektiem - muižām, pilīm, baznīcām, katedrālēm, muzejiem, dabas takām, dārziem, estrādēm, torņiem, tiltiem, promenādēm, pludmalēm un citiem objektiem, visaugstāko vērtējumu saņēmušas tieši atjaunotās pilis – visaugstāk novērtēta Stāmerienas pils. 

Stāmerienas pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē, taču vairākkārt paplašināta un pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu tā ieguva pēc 1905. gada revolūcijas, kad muiža tika nodedzināta un izdemolēta. Pēc 2. Pasaules kara ēkā darbojas lauksaimniecības tehnikums un padomju saimniecība “Stāmeriena”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pils ilgstoši netika izmantota un apmeklētājiem nebija regulāri pieejama. Ar pašvaldības un ERAF finansējumu veiktie darbi 1,46 miljonu eiro apmērā – jumta, fasādes, pamatu, logu, dekoratīvo elementu atjaunošana un restaurācija, kā arī inženiertīklu izbūve – ir nozīmīgs solis, lai Stāmerienas pils pilnībā atgūtu savu agrāko spožumu, jo nams ne tikai kļuvis vizuāli pievilcīgs, bet ir nodrošināta arī tā iekštelpu saglabāšana. Tagad darbs var turpināties arī pie ēkas iekštelpu un interjera atjaunošanas.

“Esam ļoti priecīgi un pateicīgi par augsto novērtējumu! Stāmerienas pils daudziem apmeklētājiem patiešām ir atradums un pārsteigums, jo tā savas durvis viesiem vēra tikai 2019. gada nogalē. Apmeklētāji sevišķi augstu novērtē īpašo atmosfēru, kuru rada nama arhitektūras mijiedarbība ar ap ēku esošo parku, kā arī nama vēsturisko īpašnieku baronu fon Volfu un ar viņiem saistīto pils viesu dzīvesstāstu atstātais nospiedums,” stāsta Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna.

Informatīvās kampaņas laikā ikviens varēja piedalīties spēlē “Atrastā Latvija”, kuras ietvaros, apmeklējot un novērtējot objektus, kā arī atbildot uz jautājumiem par tiem, varēja krāt punktus un tikt pie balvām. Kultūras ministrs Nauris Puntulis izlozēja galveno balvu ieguvējus – iespēju nakšņot un baudīt maltīti Ungurmuižā ieguvis – Arnis Betins, Šloknebekas muižas kompleksā – Gatis Alksnazars, bet iespēju lidot ar “Zērgli” Siguldā – Eriks Altroks. Pārējo balvu ieguvēji tiek aicināti iepazīties ar izlozes rezultātiem mājaslapā www.atrastalatvija.lv.

Objektu atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Iedzīvotāji tiek aicināti arī turpmāk epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt atjaunotos un no jauna celtos objektus, kā arī izmantot tajos piedāvātos pakalpojumus.

Par projektu

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Sīkāka informācija:

Zane Eniņa
SIA “Komunikācijas aģentūra” 
Projektu direktore
29414142
zane.enina@ka.lv

Edīte Matuseviča

Sabiedrisko attiecību nodaļas referente
Edite.Matusevica [at] km.gov.lv