Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) tiks īstenots eksperiments, kura laikā tiks rekonstruētas vēsturiskas publiskās runas, ļaujot pietuvoties tam, kā tās varētu būt skanējušas un ietekmējušas klausītājus pirms vairākiem gadsimtiem. LKA bakalaura studiju Dramatiskā teātra aktiera māksla un Dramatiskā teātra režijas māksla studējošie, piedaloties LKA un Latvijas Universitāte (LU) pētnieku kopīgi īstenotajā FLPP pētījumā “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200–1600)”, veiks vairāku vēsturisko runu rekonstrukciju.
Režisora Kārļa Krūmiņa vadībā un sadarbojoties ar projekta galveno izpildītāju, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošo pētnieku Gustavu Strengu, kā arī projekta vadītāju Andri Levānu (LU), studējošie rekonstruēs humānista Silvio Eneas Pikolomini (vēlāk pāvesta Pija II) runu 1454. gada 15.oktobrī Frankfurtes Reihstāgā, Rīgas rātskungu runas par padošanos Vācu ordenim 1330. gadā, kā arī Livonijas muižnieku Johana Taubes un Elerta Krūzes runu Rakverē Tallinas pilsētas sūtņiem 1569.gadā.
Visas trīs runas ir teiktas krīzes brīžos, situācijās, kad klausītājiem bija jāpieņem izšķiroši lēmumi, piemēram, vai eiropiešiem būtu jāpretojas turkiem pēc Konstantinopoles krišanas 1453. gadā, vai rīdziniekiem būtu jāpieņem kaunpilna padošanās Vācu ordenim, vai Tallinas pilsētai piekrist kļūt par Krievijas cara Ivana Bargā pavalstniekiem. Lai gan šo runu oriģināli, protams, nebija latviešu valodā, šo tekstu izpildījums dos iespēju plašākai publikai, iespējams, piedzīvot to, ko piedzīvoja šo runu klausītāji pirms vairākiem simtiem gadu.
Lielākā daļa no mūsu zināšanām par pagātni ir iegūstama, lasot rakstītus tekstus. No laikmeta pirms audio ierakstu tehnoloģiju izgudrošanas viss teiktais ir saglabājies rakstītos pārstāstījumos. Taču kā toreiz, piemēram, viduslaikos, tā arī tagad publiska runa ir ietekmīgs pārliecināšanas un politiskās komunikācijas rīks. To, kas reiz ir teikts, sajūsminot, sadusmojot vai nobaidot klausītājus, ir grūti pilnībā atjaunot. Mēs varam pietuvoties zudušajam runātajam, izmantojot gan pētnieciskās atziņas, gan iztēli. Mēs varam iedomāties, kā varētu būt skanējušas ietekmīgas un nozīmīgas runas, un, lasot avotus, nojaust, kā klausītāji varētu būt reaģējuši uz tām.
Vēsturisko runu rekonstrukcija norisinās FLPP pētījuma ietvaros, palīdzot pētniekiem saprast, kā runas varētu būt skanējušas, savukārt studējošajiem dodot iespēju iepazīties ar publisko runu kā žanru. Pētījuma ietvaros tiek pētīts, kā publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās un politiskās ietekmes līdzeklis dažādu grupu komunikācijas un rituālu praksēs Livonijā no 13. līdz 16. gadsimtam, kā arī tās saistība ar Eiropas retorisko un literāro tradīciju.
Plašāka informācija par projektu
Latvijas Zinātnes padomes finansētais FLPP pētījumu “Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)” (lzp-2024/1-0296) īsteno Latvijas Universitāte un Latvijas Kultūras akadēmija.
Papildu informācija:
Gustavs Strenga, LKA Kultūras un mākslu institūts
gustavs.strenga@lka.edu.lv