Latvijas mūzikas nozare atbalsta ieceri pakāpeniski palielināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio ēterā līdz 30%. Iniciatīvas mērķis nav ierobežot radiostaciju daudzveidību, bet gan nodrošināt Latvijas māksliniekiem reālu iespēju sasniegt klausītājus savā valstī un stiprināt vietējo kultūrtelpu.
“Latvijā top ļoti daudz kvalitatīvas, drosmīgas dažādu žanru mūzikas, kas ir pelnījusi nonākt līdz klausītājiem. Radio vienmēr ir bijis viens no galvenajiem veidiem, kā mēs atklājam jaunus māksliniekus un dziesmas. Tāpēc mans aicinājums ir pavisam vienkāršs – dosim Latvijā radītai mūzikai vietu Latvijas radio ēterā. Jo, ja mēs paši tai šo vietu nedosim, kurš tad?”, Reinis Sējāns, mūziķis.
Starptautiskās radio ētera monitoringa kompānijas “Radiomonitor” un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2025. gada apkopotie dati rāda, ka radiostacijās atskaņotās, Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17%. Deviņās no 29 analizētajām stacijām tas ir 0%, piecās – tikai 1%, bet vēl divās - attiecīgi 3% un 4%. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radītas mūzikas atskaņošanas īpatsvars nepārsniedz 4%.
Vienlaikus vairāku Latvijas radiostaciju pieredze apliecina, ka ievērojami lielāka vietējās mūzikas klātbūtne ēterā ir iespējama, nezaudējot stacijas identitāti un muzikālo daudzveidību. Radio SWH Latvijā radītas mūzikas īpatsvars jau šobrīd sasniedz 29%, Star FM - 31%, bet Kurzemes Radio un Radio NABA - 32%. Tas praksē parāda, ka 30% Latvijā radītas mūzikas nenozīmē vienādas radiostacijas vai vienādas atskaņošanas dziesmu listes. Tātad palielinot Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru, lielāko ētera laiku - mūzikas repertuāru joprojām var veidot citur pasaulē radīta mūzika.
“Mēs neprasām visu ēteru un neprasām pat pusi. Mēs neprasām valstij sastādīt radio atskaņošanas listes. Mēs vēlamies, lai Latvijas kultūrai Latvijas ēterā būtu vieta un Latvijas māksliniekiem – reāla iespēja tikt sadzirdētiem savā valstī,” uzsver Music Latvia izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, norādot, ka šī diskusija nav sākusies vakar: “Latvijas mūzikas nozare par lielāku Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio un iespējamiem risinājumiem ar raidorganizācijām diskutē jau vairāk nekā desmit gadus. Ir bijušas sarunas un mēģinājumi panākt pārmaiņas ar savstarpēji pretimnākošu sadarbību, taču dati rāda, ka nozīmīgā radio tirgus daļā situācija nav mainījusies.”
Priekšlikums apspriests Kultūras ministrijas darba grupā
2026. gada sākumā Kultūras ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās mūzikas nozares, raidorganizāciju, kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, reklāmas nozares un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji.
Mūzikas nozare nenoliedz: radio ir un arī turpmāk būs nozīmīgs partneris Latvijas mūziķiem. Diskusijas mērķis nav nostādīt mūziķus pret radiostacijām, bet rast risinājumu, jo kultūra nav tikai brīvā tirgus jautājums. Turklāt jāņem vērā, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss, kura izmantošana jau šobrīd notiek regulētā vidē. Tāpēc diskusija par Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā nav tikai jautājums par privāta uzņēmuma “dziesmu atskaņošanas listi” - tā ir arī diskusija par Latvijas kultūras vietu mūsu informatīvajā telpā. “Svarīgi saprast, ka Latvijas mākslinieki par auditorijas uzmanību konkurē ar pasaules lielākajām mūzikas industrijām, kuru rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki resursi, katalogi, mārketinga budžeti un starptautiskas promocijas iespējas,” skaidro Music Latvia izpilddirektore, “un līdzšinējā Latvijas tirgus pašregulācija šo disproporciju nav būtiski mazinājusi.”
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums atzīst kultūras daudzveidības īpašo nozīmi. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pants nostiprina kultūras daudzveidības principu un paredz kultūras aspektu ņemšanu vērā Eiropas Savienības darbībā. Latvija šajā diskusijā nav unikāla. Piemēram, Igaunijā vietējās mūzikas prasības radio licenču nosacījumos darbojas jau kopš 2014. gada. Sākotnēji jaunajās licencēs tika noteikts vismaz 25% Igaunijas autoru mūzikas īpatsvars, bet vēlāk prasības attīstītas - igauņu valodas radiostaciju licencēs noteikts vismaz 30% Igaunijas mūzikas īpatsvars, savukārt svešvalodu stacijām - 15%. Igaunijas pieredze apliecina, ka vietējās mūzikas atbalsta instruments var pastāvēt līdzās komerciālam un muzikāli daudzveidīgam radio tirgum.
Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ceļiem līdz klausītājam
Publiskajā diskusijā izskanējušas bažas, ka lielāks Latvijā radītas mūzikas īpatsvars varētu mudināt klausītājus pāriet uz Spotify vai citām straumēšanas platformām. Mūzikas nozare uzskata, ka šādas bažas ir jāuzklausa, taču vienlaikus tās jāvērtē datos. Piemēram, socioloģisko pētījumu aģentūras Kantar dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8% jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
“Radio un straumēšanas platformas nav konkurējošas pēc principa “vai nu – vai nu”. Radio var būt vieta, kur klausītājs pirmo reizi sastop mākslinieku, bet Spotify, YouTube vai cita platforma - vieta, kur viņš turpina šo mūziku klausīties, kļūst par mākslinieka sekotāju un vēlāk, iespējams, arī koncerta apmeklētāju,” ir pārliecināta Agnese Cimuška-Rekke. Tāpēc situācija, kurā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars konkrētā radiostacijā ir 0-4%, nav tikai stāsts par neatskaņotām dziesmām. Tas nozīmē, ka Latvijas māksliniekiem faktiski nav iespējas sasniegt būtisku daļu šo radiostaciju auditorijas.
“Šī nav cīņa PRET raidstacijām vai to redakcionālo brīvību. Tā ir cīņa PAR samērīgu Latvijā radītās mūzikas vietu radio ēterā. Šobrīd no 42 Latvijā skanošām raidstacijām tikai 12 spēlē lokāli radītu mūziku.
Redakcionālā brīvība ir jārespektē, taču arī Latvijas mūzikai ir vajadzīga telpa, lai tā varētu pastāvēt, attīstīties un sasniegt klausītāju.
Valoda ir mūsu kultūras mugurkauls, un man kā Latvijas pilsonim tas ir svarīgi. Savukārt kā mūziķim man ir svarīgi, lai mana mūzika ir sadzirdēta. Radio šinī procesā ir neatsverams partneris.
Ticu, ka dialogā, kas balstīts starptautiskā līdzīgu noteikumu ieviešanas pieredzē un faktos, nevis pieņēmumos, mēs varam atrast zelta vidusceļu, kas respektē gan raidstaciju redakcionālo brīvību, gan Latvijas mūzikas un kultūras intereses ilgtermiņā, “Mārcis Auziņš, mūziķis, komponists un LaIPA padomes loceklis.
Ieguvums nav tikai mūziķiem
Lielāka Latvijā radītas mūzikas klātbūtne radio nav ieguvums tikai tās autoriem un izpildītājiem. Klausītājiem tā dod iespēju atklāt vairāk mūzikas, kas top tepat Latvijā, savukārt valstij tā palīdz uzturēt dzīvu un kopīgu kultūrtelpu laikā, kad Latvijas auditorija ikdienā atrodas spēcīgā globālās, tostarp angļu un krievu valodas, mediju un mūzikas telpas ietekmē. Mūzikas nozarei lielāka sasniedzamība nozīmē arī iespēju veidot jaunu auditoriju. Radio atklāts mākslinieks var iegūt jaunus klausītājus straumēšanas platformās, koncertu apmeklētājus un fanus, tādējādi radot ekonomisku efektu visā mūzikas nozares ķēdē.
Agnese Cimuška-Rekke uzsver, ka Latvijas mūzikas nozare nevēlas šo diskusiju pārvērst konfliktā ar radiostacijām un ir gatava praktiskai sadarbībai: “Mēs neprasām atteikties no pasaules mūzikas, neprasām visām radiostacijām kļūt vienādām un neprasām noteikt klausītāju muzikālo gaumi. Regulējums nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir dzīva, daudzveidīga un kopīga Latvijas kultūrtelpa, kurā arī Latvijā radītai mūzikai ir reāla iespēja tikt sadzirdētai,” uzsver Agnese Cimuška-Rekke, Music Latvia izpilddirektore.
Papildu informācija:
Agnese Cimuška-Rekke
Music Latvia
+371 26457262
agnese@musiclatvia.lv