Latvijas Nacionālās bibliotēkas prioritāte ir ne tikai spēcīgas un stabilas lasīšanas veicināšanas programmas un aktivitātes, kā zinātniska institūcija LNB mērķtiecīgi pievēršas lasīšanas vēstures un šodienas paradumu pētniecībai. Šie pētnieciskie virzieni ir LNB zinātniskās stratēģijas centrā arī turpmākajos gados.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotais ziņojums apkopo un analizē divu reprezentatīvu aptauju par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem rezultātus.
Pilns ziņojuma teksts (155 lpp.)
Aptaujas ir reprezentatīvas Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem 18–75 gadu vecumā. Tās veiktas tiešsaistē (CAWI), izmantojot kvotu izlasi; pēc datu vākšanas rezultāti svērti, lai atbilstu populācijas sadalījumam (dzimums, vecums, reģions) un mazinātu izlases nobīdes risku. Instrumentu izstrādāja LNB, datu vākšanu veica SIA Solid Data (31.08.–05.09.2024; N=1009 un N=1005).
Galvenās atziņas
- Formāti. Latvijas lasītāju vidū joprojām dominē drukātās grāmatas – 57%, tām seko e-grāmatas – 16%, audiogrāmatas – 9% (respondenti varēja izvēlēties vairākas atbildes).
- Jaunākās ziņas. Visbiežāk jaunākās ziņas cilvēki uzzina interneta portālos – 73%, tiem seko sociālie tīkli – 46%, TV – 42%, radio – 22%, drukātā prese – 6%, radi/draugi/paziņas – 8% (respondenti varēja norādīt maksimums 3 atbildes).
Ja grāmatu formātu izvēlē joprojām dominē drukātās grāmatas, tad ziņu ieguvē izteikti izvēlamies elektroniskos formātus.
- Nelasītāji. 31% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav ne lasījuši, ne klausījušies grāmatas. Salīdzinājumam: 2017. gadā nelasītāju bija 23% (“Pētījums pa Latvijas iedzīvotāju grāmatu lasīšanas paradumiem”, Latvijas Kultūras akadēmija, 2017)
Grāmatu nelasītāju skaits pieaug.
- Grāmatu izvēle. 41% vadās pēc radu, draugu un paziņu ieteikumiem; 32% – grāmatas izvēlas grāmatnīcās; 26% respondentu izvēli nosaka ziņas, recenzijas internetā; 19% – bibliotēkas; salīdzinoši Goodreads tikai 2%, BookTok tikai 1%.
Ieteikumi no mutes mutē – joprojām ietekmīgākie. - Dominējošās valodas. Grāmatas pārsvarā lasa latviešu – 87%, krievu – 45% un angļu – 31% valodā (respondenti varēja izvēlēties vairākas atbildes).
- Dzimumu atšķirība. Drukātās grāmatas vairāk lasa sievietes – 68%; vīrieši – tikai 45%. Savukārt e-grāmatas nedaudz vairāk lasīja vīrieši – 17% pret 15%. Kopumā – nelasītāju sieviešu ir krietni mazāks nekā vīriešu – 22% pret 41%.
- E-grāmatu popularitāte un tautība. Krievu tautības respondenti daudz biežāk lasa e-grāmatas – 32% pret 12% latviešu, kā arī citu tautību vidū.
E-grāmatu popularitāti krievu tautības lasītāju vidū, visticamāk, nosaka plašāka pieejamība.
- Priekšā lasīšana bērnībā. Respondenti, kuriem bērnībā mājās nekad nav lasīts priekšā, arī paši pagājušajā gadā lasījuši krietni mazāk (47% nav lasījuši vispār). Savukārt no tiem, kuriem bērnībā bieži lasīts priekšā, grāmatas nemaz nav lasījuši vai klausījušies tikai 24%.
Lasīšana priekšā ģimenē būtiski ietekmē vēlākos lasīšanas paradumus.
- Cik grāmatu lasa? Gada laikā visbiežāk izlasa 2–5 grāmatas (29%). Tikai 4% gada laikā izlasīja 16–20 grāmatas.
- Motivācija. Galvenā motivācija ir prieks un atslodze – 82%, tai seko pašizaugsme – 40% un profesionālās vajadzības – 32%.
- Dzīvē nozīmīga grāmata. 1009 aptaujas dalībnieku TOP5 veido: Bībele (minēta 26 reizes), Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita” (18 reizes), Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazais princis” (15 reizes), Aleksandra Dimā ”Grāfs Monte Kristo” (15 reizes), Ēriha Marijas Remarka “Trīs draugi” (14 reizes). Latviešu autoru darbi parādās tikai TOP 10 beigās – 8 reizes respondenti ir minējuši Aleksandra Grīna “Dvēseļu puteni” un Annas Sakses “Pasakas par ziediem”.
Kāpēc valstiski atbalstīta lasīšanas paradumu pētniecība ir svarīga?
No datiem uz rīcību. Lasīšana ir kritiskās domāšanas un latviešu valodas dzīvotspējas pamats. Dati apliecina, ka tā joprojām ir izplatīta prakse, tomēr nelasītāju skaits pieaug – tas prasa pārdomātu politiku un mērķtiecīgu rīcību.
Agrīnajai pieredzei ir būtiska nozīme. Priekšā lasīšana ģimenē nozīmīgi ietekmē lasīšanu pieaugušā vecumā (24% vs 47% nelasītāju) – tas nosaka prioritāti lasītveicināšanas atbalstam ģimenēs un skolās.
Kopienas ietekme. Grāmatu izvēli visvairāk ietekmē personīgi ieteikumi (41%) – stratēģiski jāstiprina lasītāju vēstnieku tīkli, bibliotēku un grāmatnīcu kopienu aktivitātes.
Politikas instruments. Regulāras, salīdzināmas aptaujas ļautu savlaicīgi pamanīt pārmaiņas (tehnoloģijas, ieradumi, demogrāfija) un novērtēt ietekmi – no bibliotēku pakalpojumu attīstības līdz lasīšanas veicināšanas kampaņām.
Pētījums tapa Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).
Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālrunis: +371 29631741