Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās Jaņa Rozentāla 160 gadu jubilejas izstādē Saldū

Publicēts: 24.03.2026.

Piemineklis latviešu gleznotājam Janim Rozentālam pie Saldus vēstures un mākslas muzeja meistara 160 gadu jubilejas izstādes atklāšanas dienā. 2026. Foto: Diāna Krūmiņa.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā atvērta iemīļotajam latviešu gleznotājam veltīta izstāde, kas visa jubilejas gada garumā – no 2026. gada 18. marta līdz 2027. gada 18. martam – būs aplūkojama par Sapņu torni dēvētajā mākslinieka darbnīcā.

Izstādē eksponētas 11 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kurā glabājas liela, daudzveidīga un laika gaitā mērķtiecīgi veidota klasiķa darbu kolekcija – ap 150 gleznu un vairāk nekā 100 grafikas vienību. Saldus muzeja izlasē šoreiz iekļautas un dominē agrīnā daiļrades perioda liecības, kas atklāj Jaņa Rozentāla (1866–1916) saikni ar dzimto pusi, atbalsojot Pēterburgas mākslas augstskolās studējušo “Rūķa” apvienības biedru patriotiskos un mākslinieciskos ideālus. Lai atgrieztos dzimtajā pilsētā un strādātu savas tautas vidū, gleznotājs 1899. gadā nopirka zemes gabalu Saldū, Striķu ielā 22, un nākamajā gadā uzbūvēja darbnīcu, taču, plašāku profesionālo apvāršņu un iespēju izaicināts, jau 1901. gada nogalē pārcēlās uz Rīgu.

Centrālo vietu ekspozīcijā ieņem nacionālā reālisma meistardarbs “No kapsētas” (1895), kas vienlaikus ar kanonisko akadēmijas diplomdarbu “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, 1894) pirms 130 gadiem rādīts Rīgā sarīkotās Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā un kādreiz piederējis uzņēmējam, mecenātam un atsaucīgam Rozentāla atbalstītajam Augustam Dombrovskim. Lielizmēra daudzfigūru kompozīcijā tēlotais vietējo ļaužu gājiena motīvs variēts arī gleznieciski atraisītajā studijā “No kapsētas” (1897), kas starpkaru periodā iegādāta no gleznotāja dzīvesbiedres Ellijas Rozentāles. Tajos pašos gados no Rozentāla līdzgaitnieka fotogrāfa Jāņa Rieksta pirktas žanriskās kompozīcijas “Uz lieveņa” (1896) un “Veļas mazgātājas” (1904), kuru ieceri atklāj neliels, veikli tverts motīva uzmetums (1896).

Divās ziemas ainās ar laucinieku figūrām “Pie strauta” (1901), tāpat kā vasarīgajās, impresionistiskas plenēra gaismas caurstrāvotajās kompozīcijās ar veļas mazgātajām, pārradīti saldenieka vērojumi Cieceres upes krastos. Savukārt pavasara saules pielietajā “Parka ainavā ar fauniem” (ap 1900) labi pazīstamajā apkārtnē simbolisma ietekmē rotaļīgi ieviestas fantastiskas būtnes. Studijveida ekspromts “Saldus” (1900) aizmetnī rosinājis vēlāk tapušo ainavu “Miests Kurzemē” (1912), kas tagad atrodas Saldus muzeja kolekcijā.

18. martā notikušajos Jaņa Rozentāla 160 gadu jubilejas izstādes zinātniskajos lasījumos uzstājās Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktore Dr. art. Kristiāna Ābele (“Janis Rozentāls un Inta Pujāte. Pētnieces piemiņa, siluets mākslinieka radošas daudzpusības spogulī”), LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja un Glezniecības kolekcijas glabātāja Dr. art. Aija Brasliņa (“Mantojums: atskats Jaņa Rozentāla (1866–1916) izstāžu un izpētes vēsturē”) un Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciālists Guntars Tenne (“Pirmais Saldus muzeja pārzinis Marts Vējš – pirmās Jaņa Rozentāla darbu ekspozīcijas autors Saldū”).

Teksts: Aija Brasliņa

Papildu informācija:
Dr. art. Aija Brasliņa, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, Glezniecības kolekcijas glabātāja (18. gs.–20. gs. 1. puse) / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: +371 67716118, E: Aija.Braslina@lnmm.gov.lv