Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt izstādi “Ieskats muzeja vijoļu krājumā”, kas būs apskatāma muzeja lasītavā Pulka ielā 8, Rīgā no 1. līdz 30. jūlijam. Ieeja izstādē ir bez maksas.
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lociņinstrumentu kolekcija ir bagāta, tajā glabājas arī vairāki unikāli instrumenti. Lielāko daļu kolekcijas veido latviešu meistaru aptuveni pusotra gadsimta laikā radītas vijoles. Daļu no tām 2025. gadā demonstrējām ceļojošā mūzikas instrumentu izstādē “Pieskāriens”, dažas ir iekļautas muzeja pamatekspozīcijā Mārstaļu ielā 6.
Lielākā daļa krājumā glabāto vijoļu ir labā stāvoklī – tām nav nepieciešama nopietna restaurācija. Tās glabājas neuzskaņotas, jo stīgām nav jābūt nospriegotām nepārtraukti. Taču, tā kā vēsturiskiem instrumentiem stīgu spriegošana var būt liktenīga, šo darbu drīkst veikt tikai augsti profesionāli vijoļbūves meistari. Aprēķināts, ka vijoles korpusam ir jāiztur milzīgs stīgu spriegums: horizontālā virzienā ap 35 kg, bet vertikālā – ap 10 kg.
Astoņi izstādītie stīgu instrumenti ir neliela muzeja vijoļu krājuma daļa. Izkārtoti hronoģiski atbilstoši to uzbūves gadam, šie mūzikas instrumenti nosacīti ilustrē latviešu vijoļbūves vēstures posmus un godina dažus no ražīgākajiem latviešu vijoļmeistariem.
Senākā no izstādītajām ir kokrūpnieka, kultūras mecenāta un joprojām ražīgākā latviešu vijoļmeistara Augusta Nikolaja Dombrovska pirms aptuveni 130 gadiem radītā altvijole. Aptuveni pirms gadsimta tapušas arī Jāņa Ozola, Voldemāra Zviedra un Kārļa Ieviņa vijoles.
Neskatoties uz pēckara situāciju un padomju iekārtas ierobežojumiem, vijoļbūve kā arods Latvijā no jauna uzplauka 20. gadsimta 60. gados. Līdz pat 90. gadu beigām šajā jomā darbojās virkne talantīgu meistaru, kas tāpat kā agrāk amatu visbiežāk bija apguvuši patstāvīgi un mācījušies viens no otra. Apstākļos, kad spēlēšanai un arī mācībām kaut cik atbilstošas kvalitātes instrumentus veikalā nopirkt nevarēja, viņi spēja nodrošināt ne vien instrumentu remontu, bet būvēja arī jaunus lociņinstrumentus, to skaitā arī nepilna izmēra vijoles (1/8, 1/4, 1/2, 3/4) mūzikas skolu vajadzībām. Šo laika periodu latviešu vijoļbūvē ilustrē eksponētie Mārtiņa Roberta Zemīša, Jura Jēkabsona un Nikolaja Dreikas koncertinstrumenti.
Jaunākā vijole krājumā ienāca pagājušajā gadā – muzejam to īpaši radīja un dāvināja Ingars Rancevičs. Nākotnē lociņinstrumentu krājumu ceram papildināt arī ar čellu un kontrabasu, jo šo zemākā skanējuma instrumentu muzeja kolekcijā pagaidām vēl nav.
Izstādes veidotāji: Māris Visendorfs, Inese Žune, Arta Mende un Roberts Skrajāns.
Lasītavas darba laiks: pirmdiena–ceturtdiena, 10:00-16:30
Papildu informācija
Annija Luīze Pentjuša
LNRM sabiedrisko attiecību vadītāja
+371 27166900
+37167216425