11. decembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz semināru “Rīgas pils vēsture un arhitektūra”. Seminārs norisināsies jau piekto reizi, un tā mērķis kopš 2021. gada, kad notika pirmais seminārs, palicis nemainīgs – pulcējot dažādu jomu pētniekus un praktiķus (arheologus, arhitektus, vēsturniekus u. c.), slāni pa slānim un no dažādiem skatpunktiem atsegt Rīgas pils bagātīgās vēstures stāstu, kas cieši saistās ar Rīgas, Latvijas un reģiona vēstures norisēm un tendencēm arī plašākā kontekstā.
Domu apmaiņa dažādu jomu pētnieku starpā jau iepriekšējos gados nesusi jaunus atklājumus un skaidrojumus par mazāk zināmajiem vai sarežģītākajiem pils vēstures posmiem. Īpaši svarīga ir dažādu specialitāšu pētnieku tikšanās, jo, piemēram, rakstītajos vēstures avotos bieži vien var gūt apstiprinājumu un skaidrojumu būvpētnieku un arheologu atklātajam, savukārt, bez arhitektūras pieminekļa izpētes klātienē nereti nav iespējams pārliecināties, vai plānos, dokumentos un zīmējumos fiksētais ir īstenots dzīvē.
Šīgada ziņojumu tēmas aptver daudzveidīgu jautājumu loku. Varēs izzināt atsevišķa pils būvelementa – Ziemeļu torņa – vēsturi, aplūkot pils nozīmi 17. gadsimta Rīgas nocietinājumos, ieskatīties cariskās pārvaldes iestāžu un ierēdņu ikdienā pilī 19.–20. gadsimta mijā, iepazīties ar grāmatu krājumiem, kas glabājušies pilī laikā no 19. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam, un uzzināt to likteņus.
Tāpat varēs gūt priekšstatu, kā pils sāka veidoties par jaundibinātās Latvijas Republikas varas centru un šūpuli nacionāla mēroga kultūras institūcijām, kā arī atskatīties uz pils restaurāciju 1990. gados kultūras mantojuma kontekstā. Būs arī iespēja noskaidrot, kādas ziņas par pili glabā dažādi vēstures avoti: apgaismības laikmeta darbinieku Johana Kristofa Broces un mācītāja Eduarda Filipa Kerbera sarakste un 19.–20. gadsimta mijā tapušās pastkartes. Rosinot uz turpmākiem pētījumiem par pili zviedru laikā, tiks ieskicētas pētniecības iespējas Igaunijas Nacionālajā arhīvā Tartu.
Semināram līdz sekot varēs arī tiešraidē LNVM Facebook lapā: facebook.com/LNVMuzejs.
Lai piedalītos seminārā klātienē, līdz 8. decembrim jāreģistrējas, rakstot uz info@lnvm.gov.lv vai zvanot +371 67221357.
2024. gadā LNVM izdeva rakstu krājumu “Rīgas pils vēsture un arhitektūra”, kurā apkopoti 2021.–2023. gadā notikušo semināru ziņojumi un pētījumi – kopumā 16 dažādu jomu pētnieku raksti par Rīgas pils vēstures, arhitektūras, arī izpētes un restaurācijas jautājumiem. Izdevums nopērkams muzejā Rīgas pilī, kā arī Latvijas grāmatnīcās. Iecerēts publicēt arī nākamo semināru materiālus.
Semināra “Rīgas pils vēsture un arhitektūra” programma
Rīgas pils remteris, 11. decembris, 10.00–16.00
- 9.30–10.00
Atkalsatikšanās pie rīta kafijas
- 10.00–10.10
Semināra atklāšana
- 10.10–10.40
Ilmārs Dirveiks, Dr. arch., Rīgas Tehniskā universitāte, “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
Rīgas pils Ziemeļu tornis”.
- 10.40–11.10
Ragnar Nurk, M. A., Tallinn Urban Planning Department.
“The Citadel of Riga. Exceptional bastions of its landward fronts designed by Carl Magnus Stuart in 1687”
- 11.10–11.40
Mārīte Jakovļeva, Dr. hist., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
“Materiāli par Rīgas pili zviedru laikā Igaunijas Nacionālajā arhīvā Tartu”
- 11.40–12.10
Aija Taimiņa, Dr. philol., Latvijas Universitātes bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu bibliotēka “Bibliotheca Rigensis”.“Johana Kristofa Broces un Eduarda Filipa Kerbera “Antikvārā sarakste”: atkalatrasts vēstures avots”
- 12.10–13.00
Pusdienu pārtraukums (kafijas pauze muzejā vai pēc izvēles tuvākajās kafejnīcās)
- 13.00–13.30
Jānis Ciglis, Mg. hist., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
“Rīgas pils 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma pastkartēs”
- 13.30–14.00
Kristīne Zaļuma, PhD, Mg. sc. soc., Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs.
“Grāmatas un bibliotēkas Rīgas pilī – laikmetu atbalsis velvju kupolos”
- 14.00–14.30
Imants Cīrulis, M. A., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
“Cariskās pārvaldes iestādes un ierēdņi Rīgas pilī 19.–20. gadsimta mijā”
- 14.30–15.00
Laura Kļaviņa, Mg. hist., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
“Latvija ienāk Rīgas pilī: pirmie soļi (1917–1920)”
- 15.00–15.30
Elīna Kļaviņa, Mg. hist., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
“Rīgas pils restaurācija kā interpretācija par kultūras mantojumu (1991–1996)”
Sarunas, diskusijas.
LNVM atgādina, ka muzeja telpās ir sākusies jauno ekspozīciju ierīkošana, un ekspozīciju un pils telpu atkalatvēršana pastāvīgam apmeklējumam plānota 2026. gada pavasarī.
Kontaktpersonas:
Astrīda Burbicka,
LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja,
tel. +371 67221357, +371 26341556,
e-pasts: astrida.burbicka@lnvm.gov.lv
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.