No 2023. gada 15. jūlija līdz 15. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023”.
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (“Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu.
Pēc kustības #MeToo uzliesmojuma 2017. gadā feministisks aktīvisms ieguva papildu enerģiju, iedvesmojot feminisma ceturto vilni, kas ne tikai izcēla milzīgo apmēru seksuālās vardarbības problēmu, bet no jauna rosināja sieviešu politisko, ekonomisko un sociālo nostāju. Feminismam – šim ietekmīgajam politiskajam un intelektuālajam spēkam – 20. un 21. gadsimtā ir sava evolūcija, un tas saplūst ar citām aktuālām sociālpolitiskām parādībām. Kopš otrā viļņa 60. gados feminisma joma sazarojusies un ietver sevī kultūrantropoloģijas, filozofijas, psiholoģijas, etnoloģijas, semiotikas, sociālās antropoloģijas, kultūras socioloģijas un mākslas vēstures atziņas.
Latvijā ilgstoša nošķirtība no Rietumu intelektuālās domas bremzējusi feminisma izpratni, kas pie mums kā apzināta akadēmiska disciplīna sākusi veidoties tikai 20. gadsimta beigās. Pētnieces un pētnieki pievēršas sieviešu vēstures studijām, pakāpeniski radot izpratni arī par Austrumeiropas specifiskajiem apstākļiem, kas noteikuši sieviešu apzinātību dzimtes kontekstā. Latvijas mākslā, īpaši pēdējās desmitgadēs, tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā. Savukārt agrākos gados drīzāk jārunā par sava veida latentu feminismu vai “feminismu bez feministēm”, kad, pievēršoties sieviešu dzīves attēlojumam, mākslinieces to nekonceptualizēja kā plašu un sociāli apspriežamu problemātiku.
Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.
Sieviešu dzīves problemātika ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā vairākās tematiskās grupās, kas attēlo tradicionālo sieviešu darbu, konstruētas sievišķības, mātišķības, reproduktīvo tiesību, sieviešu ģenealoģijas, emociju politikas, attiecību, seksualitātes, radošas brīvības, ekofeminisma un mitoloģijas aspektus.
Izstādē eksponēti turpat 50 Latvijas mākslinieču – Lidijas Auzas, Ilzes Avotiņas, Ievas Balodes, Birutas Baumanes, Lindas Boļšakovas, Elīnas Brasliņas, Māras Brašmanes, Dainas Dagnijas, Evelīnas Deičmanes, Birutas Delles, Kristiānas Dimiteres, Lilijas Dineres, Zentas Dzividzinskas, Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Laimas Eglītes, Vikas Ekstas, Ievas Epneres, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Rasas Jansones, Kristīnes Keires, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Ievas Kraules-Kūnas, Maijas Kurševas, Sarmītes Kviesītes, Lienes Mackus, Andas Magones, Sarmītes Māliņas, Anitas Melderes, Ingas Melderes, Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Monikas Pormales, Līgas Purmales, Intas Rukas, Mētras Saberovas, Skuja Braden (Ingūna Skuja, Melissa Breidena), Olgas Šilovas, Rasas Šulcas, Maijas Tabakas, Diānas Tamanes, Sabīnes Verneres, Hildas Vīkas un Aijas Zariņas – glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas radīti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam.
Līdz ar izstādi klajā nāk katalogs latviešu un angļu valodā. Latviešu mākslas feministiskās interpretācijas tajā apskatītas Elitas Ansones, Janas Kukaines un Rasas Jansones rakstos. Reproducētajos mākslas darbos var iepazīt mākslinieču daiļradi periodā no 1965. līdz 2023. gadam.
Izstādes atklāšana notiks 14. jūlijā kā sabiedrībai atvērts pasākums pilsētvidē – laukumā pie muzeja parka pusē –, ko apmeklēt aicināts ikviens interesents. Programmā: plkst. 17.00 Marijas Linartes performance “Sieviete – Latvija” (Kārļa Vērdiņa tekstu salikums), plkst. 18.30 Mētras Saberovas performance “Uztūnē mammu/ratiņus”, plkst. 19.00 Annas Maskavas performance “Izdzimtā”.
Teksts: Elita Ansone
Atbalstītāji:
Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, fonds “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi”, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļa, “Groglass”, “Rad Concept”, SIA “Rīgas meži” daļa “Dārzi un parki”
Pateicamies par atbalstu izstādes iekārtošanas materiāliem “Latvijas Finieris”, “Intar-sija”, “4metri”, “Ekobalta VG TECHNICAL TEXTILES”, “PATA TIMBER”, “Attēls R”.
Sadarbības partneri:
Latvijas Mākslinieku savienība, Zuzānu kolekcija, privātkolekcionāri
Komanda:
Kuratore: Elita Ansone
Projekta asistente: Agnese Zviedre
Izstādes iekārtojums un grafiskā identitāte: Zane Putniņa, Anna Ceipe
Kolekciju glabātājas: Monta Cimdiņa, Ilze Putniņa, Astrīda Rogule, Arta Vārpa
Zinātniskā konsultante: Jana Kukaine
Performanču programma: Līna Birzaka-Priekule
Izstādes publiskā programma: Lilita Pudule
Restauratores: Guna Kreislere, Nataļja Kurganova, Inga Rozefelde, Liene Visendorfa
Projekta tehniskā vadība: Ieva Kalnača
Izstādes skaņa un video: Raitis Upens
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
TWITTER: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt visu muzeju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 8,00 EUR
Studenti, pensionāri: 4,50 EUR
Skolēni: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); Ukrainas civiliedzīvotājiem (uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
VESELĪBAS UN DROŠĪBAS PASĀKUMI MUZEJĀ:
- Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja Jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
- Muzejs rekomendē veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes, kā arī reģistrēties lietotnē Mobilly, lai ērti un ātri iegādātos biļetes telefonā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
T: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E: pr.service@lnmm.lv
I: www.lnmm.lv
Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs