Trešdien, 22. oktobrī, visas dienas garumā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” norisinājās nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” (Liepāja 2027) starptautiskā konference “Kultūras renovācija”. Meklējot atbildes uz jautājumu – kultūra vieno vai šķiro? - konference šogad aktualizēja kultūras pieejamības un piekļūstamības tēmas.
Programmu veidoja lekcijas, pieredzes stāsti un darbnīcas, kurās ar vērtīgām zināšanām dalījās profesionāļi no Islandes, Zviedrijas, Somijas, Francijas un Latvijas.
“Kā kultūras dzīves organizētāji un arī līdzcilvēki mēs esam atbildīgi par kultūras un mākslas pieejamību visiem. Pasaule šodien virzās uz priekšu ļoti strauji, kultūrai un mākslai ir spēks mūs nedaudz piebremzēt — lai sadzirdētu, pamanītu un rīkotos. Patiesa kultūras renovācija sākas tad, kad pieejamību un piekļūstamību redzam nevis kā pienākumu, bet kā iespēju — pārdomāt, kā mēs radām, dalāmies un augam,” atklājot konferenci, sacīja Liepāja 2027 mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Konferences pirmajā daļā uzstājās Kopavoguras pašvaldības (Islande) kultūras projektu vadītāja un bijusī Reikjavīkas Mākslas festivāla mākslinieciskā vadītāja Vigdīsa Jakobsdotira (Vigdis Jakobsdottir), horeogrāfe Dalija Ačina Telandere (Dalija Acin Thelander) no Zviedrijas, Bourges 2028 (Francija) pieejamības vadītājs Tibo de Martimprē (Thibaut de Martimprey), biedrības “Agape LV” nozares Spēju kustība vadītāja Baiba Baikovska, koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons, kora “Balsis” vadītājs, projekta “Balsis zīmju valodā” realizētājs Ints Teterovskis un apvienības “Apeirons“ vadītājs Ivars Balodis. Konferences runātāji izcēla emocionālo pieejamību, iekļaujoša kultūras piedāvājuma nozīmi bērniem ar dažādām vajadzībām, kā arī dalījās pieredzē par to, kā nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iesaistei mūzikā, skatuves mākslā un citos kultūras procesos.
V. Jakobsdotira aicināja domāt par pieejamību kā pastāvīgu procesu: “Pieejamība nav vienreizīgs darbs – tā ir gatavība uzturēt saikni ar savu auditoriju, nepārtraukti pielāgojoties. Māksla un kultūra nav privilēģija, tā ir mūsu kopīgā telpa.”.
Koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons norādīja, ka piekļūstamība sākas ar vadības lēmumu, kam seko stratēģijas izstrāde kopā ar sociālajiem partneriem – piekļūstamības ekspertiem, lietotājiem u.c. Viņš akcentēja, ka nav jāmēģina visu paveikt uzreiz — katru gadu iespējams koncentrēties uz vienu sociālo grupu, tādējādi soli pa solim veidojot iekļaujošāku vidi.
Sarunā par kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem biedrības "Agape LV" nozares Spēju kustība vadītāja Baiba Baikovska atgādināja, ka piekļūstamība nav tikai pielāgota infrastruktūra, - būtiski, lai cilvēks to varētu izmantot saviem spēkiem.
Savukārt Ivars Balodis no organizācijas “Apeirons” piekļūstamības ieviešanu salīdzināja ar uzvalka šūšanu, norādot, ka piekļūstamības risinājumiem ir jābūt cieņpilniem un pārdomātiem, lai tos var gan uzraudzīt, gan uzlabot. Tāpat viņš aicināja atcerēties, ka cilvēki ar invaliditāti nav tikai kultūras patērētāji; viņi ir arī aktīvi kultūras procesu dalībnieki – kultūras un mākslas radītāji, brīvprātīgie.
Konferences otrajā daļā uz skatuves kāpa projekta “Neredzamā pasaule” izveidotājs Maksims Mihejevs, biedrības “SocIntegra” pārstāve Marija Kožarina, režisore un aktrise Liena Šmukste, “Colorize” dibinātāja un vides pieejamības eksperte Lība Bērziņa, lietojamības un piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko. Tika runāts par sajūtu teātri, mākslu cilvēkiem ar redzes traucējumiem, mentālo un digitālo piekļūstamību.
Režisore un aktrise Liena Šmukste dalījās pieredzē par sajūtu teātri – mākslas formu, kas ļauj teātri piedzīvot ar visām piecām maņām. Uzaugusi kopā ar neredzīgiem vecvecākiem, viņa uzsvēra, ka sajūtu teātra mērķis ir radīt ikvienam pieejamus kultūras notikumus. “Izrādēs skatītājiem ir aizvērtas acis – strādā visas maņas, un iztēle kļūst par spilgtāko no tām.”
“Colorize” dibinātāja Lība Bērziņa, uzsvēra, ka Eiropas Savienībā katram ceturtajam cilvēkam ir kāda invaliditāte, tāpēc iekļaušana ir stāsts par mums visiem. Latvijā ir augsts cilvēku ar invaliditāti īpatsvars, un 73% no viņiem ir bez darba, kas rada sociālo izolāciju un reizē nezināšanu citam par citu. Lība aicināja iekļaut cilvēkus ar invaliditāti visos kultūras līmeņos – ne tikai kā skatītājus, bet arī kā radošus un aktīvus sadarbības partnerus.
Norisinājās arī diskusija “Pieejamība kultūrā – no politikas līdz pieredzei”, kurā piedalījās Latvijas Paraolimpiskās komitejas viceprezidents, vieglatlēts Aigars Apinis, piekļūstamības eksperte Daiga Veinberga, Oulu 2026 projektu vadītāja Anna Litevka-Antolainena (Anna Litewka-Anttolainen) no Somijas un Kultūras ministres ārštata padomniece sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām Paula Zvejniece.
Diskusijas laikā tika secināts, ka iekļaujošu kultūrtelpu var radīt tikai sadarbojoties. Tās pamatā ir atklāta saruna ar piekļūstamības ekspertiem un tās lietotājiem. Svarīgi ir nebaidīties kļūdīties, būt gataviem mācīties un uzklausīt citam citu. Piekļūstamības eksperte Daiga Veinberga uzsvēra, ka iekļaujoša vide būtu jāveido jau bērnudārzos un skolās, lai tā kļūtu par tikpat pašsaprotamu normu kā drošība. Pasaules čempions paravieglatlētikā Aigars Apinis piebilda, ka Paralimpiskā komiteja jau šobrīd aicina Latvijas skolas iesaistīties projektā “I’mPossible”, kura mērķis ir mācīt skolēniem paralimpiskās kustības vērtības, empātiju un iekļaušanu.
Dienas noslēgumā dalībnieki piedalījās trīs praktiskās darbnīcās. Oulu 2026 projektu vadītāja Anna Litevka-Antolainena aicināja kultūras līderus uz konstruktīvu diskusiju par personīgo skatījumu uz kultūras piekļūstamību. Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika demonstrēja vieglākas valodas piemērus, rādot, kā sarežģīta informācija var apgrūtināt efektīvu komunikāciju. Lietojamības un piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko dalījās ar bezmaksas rīkiem, kas palīdz padarīt digitālo vidi pieejamāku ikvienam. Konferences vakarā interesentiem tika piedāvāts apmeklēt sajūtu teātra piemēru – Cēsu Mazā teātra izrādi “Bezgalīgais ritums” Lienas Šmukstes režijā.
Konferenci organizēja nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”. Pasākumu līdzfinansēja Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Latvijas Kultūras ministrija un projekts “CreArt”. Atbalsta Francijas institūts Latvijā un Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express”.
Informāciju sagatavoja:
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kristiāna Paula Lībiete
Tālruņa nr.: + 371 22355771
E-pasta adrese: kristiana.libiete@liepaja2027.lv
Papildu informācijai:
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Kultūrizglītības projektu vadītāja
Diāna Galuza
Tālruņa nr.: +371 27878919
E-pasta adrese: diana.galuza@liepaja2027.lv