Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris ar koncertprogrammu “Mārtiņš Brauns. Dziesma par spēli” sajūsmināja un arī aizkustināja klausītājus piektdienas vakarā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” un dienu vēlāk arī Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē. Vēl divi koncerti klausītājus gaida šajā nedēļas nogalē – 28. novembrī plkst. 19:00 Jelgavas Kultūras namā un 29. novembrī plkst. 19:00 Ventspils Teātra namā “Jūras vārti”.
Pirmo reizi Liepājas Simfoniskais orķestris šo koncertprogrammu atskaņoja divos izpārdotos koncertos Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” 2024. gada vasarā, izpelnoties lielu publikas un arī kritiķu atzinību – koncerts tika nominēts rudens balsojumam prestižajai Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā "Kilograms kultūras 2024".
Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā kopā ar solistiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Ievu Kerēvicu šajā programmā izspēlē gan smeldzīgi melanholiskās, gan ironiski jauneklīgās dziesmas, kas iekarojušas daudzu sirdis: “Dziesma par spēli”, “Daugaviņa”, “Dzied’ ar mani tautu meita”, “Es nesatiku”, “Lielais Alberts”, “Mīla ir kā uguns”, “Mūžīgā pilsēta” un citas.
Emīla Zilberta meistarīgi veidotās simfoniskās aranžijas atklāj Brauna daiļrades daudzpusību, savijot populāro mūziku ar akadēmiskās mūzikas niansēm un piedāvājot aizraujošu ceļojumu leģendārā latviešu komponista mūzikas pasaulē.
Kā stāstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, Mārtiņš Brauns (1951-2021) ir mākslinieks ar bagātīgu daiļrades spektru, kas aptver roka un popmūziku, teātra un kino mūziku, kora dziesmas, akadēmiskā žanra darbus un citus. Grupas “Sīpoli” vadītājs (1977–1986), kamerkora “Sindi putnu dārzs” muzikālais vadītājs (1987–1992).
1970. gadā Brauns iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kompozīcijas nodaļā simfoniķa Ādolfa Skultes klasē un uz laiku atteicās no darbības rokmūzikā.
1975. gadā Brauns absolvēja konservatoriju ar komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. Viņa diplomdarbs bija simfoniskā balāde “Tālavas taurētājs”, ko no jauna atskaņoja tikai 2020. gadā tieši Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Aināra Rubiķa vadībā.
Vēl būdams students, komponists sāka strādāt Drāmas teātrī (mūsdienās – Latvijas Nacionālajā teātrī) par muzikālās daļas vadītāju, un ir sarakstījis mūziku vairākām izrādēm. Teātra repertuārā tika iekļauta arī Brauna blūza programma, ko atskaņoja viņa vadītā grupa, kas lietoja neoficiālu nosaukumu “Sīpoli”.
1980. gadā “Sīpoliem” skaļu slavu atnesa piedalīšanās Tbilisi rokfestivālā, kam sekoja citi festivāli, kuros Brauna vadītās rokgrupas mūzika allaž uztverta ar lielu interesi. Brauna oriģinālo, no vidusmēra visai atšķirīgo skaņdarbu dēļ latviešu kopējā popmūzikas ainavā ansamblim bija grūti iekļauties. Lielākoties komponists savam ansamblim rakstīja lielas formas darbus – izvērstus dziesmu ciklus, svītas ar augstvērtīgu dzeju.
Pašam autoram klāt neesot, komponista vārds vistālāk izskanējis saistībā ar 1988. gadā radīto mūziku Valmieras Drāmas teātrī iestudētajai Raiņa poēmai “Daugava”. Tās dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” kļuvusi par Latvijas teju neoficiālo himnu, bet 2014. gadā tā kļuva par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.
Brauns kā ļoti daudzpusīgs mūziķis un mūzikas autors radījis paliekošas vērtības kā populārajā, tā akadēmiskajā žanrā, no saviem kolēģiem – komponistiem – atšķirdamies ar aktiera talantu un asprātību. Tā izpaudusies intervijās, koncertu vadīšanā, radošajā procesā – viņš pats dziedājis, sacerējis dziesmu vārdus.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
Koncertus atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Vēvere
Liepājas Simfoniskā orķestra
komunikācijas vadītāja
Tālr.: +371 29287345
E-pasts: pr@lso.lv
www.liepajassimfoniskais.lv