19. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars” ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults Liepājas Simfoniskais orķestris atklās savu 146. koncertsezonu. Vērienīgo sezonas atklāšanas koncerta programmu vainagos pirmatskaņojums – Jura Karlsona jaunradīta simfoniskā vīzija.
Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanā pirmatskaņojumu piedzīvos Jura Karlsona simfoniskā vīzija orķestrim “Saules lēktā”. Kā stāsta komponists, skaņdarbam ir neliels moto, kas ari ir atslēga tā skanējumam:
“Pa vienam staram,
Pa vienai krāsai.
Tad Pati Saule.
Augšāmcelšanās.”
“Juris Karlsons ir personība ar nebeidzami plašu kultūras redzesloku, asprātību un nerimstošu interesi par mūzikas pasauli. Viņa mūzikā vienmēr ir spilgta ideja – grauds, impulss, stāsts. Manuprāt, ļoti bieži simfoniskā domāšana organiski saplūst ar skatuves izjūtu, fantāzijas brīvība un vīzija veido dramaturģijas plūdumu. Nav nejauši, ka vīzija Jurim Karlsonam kļuvusi gandrīz par personisku žanru – no “Vakarblāzmas” un “Jāzepa vīzijām” līdz “Noslēpumainajam dārzam…” un tagad “Saules lēktā”. Darba īsais moto koncentrēti iezīmē virzību no viena stara un vienas krāsas līdz saules spozmei un augšāmcelšanās zīmei,” stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma.
Liepājas Simfoniskā orķestra sadarbība ar Juri Karlsonu veidojusies daudzu gadu garumā. Orķestris pirmatskaņojis Devīto Liepājas koncertu “Gliese 581”, vēlāk pēc orķestra ierosinājuma tapa svīta no baleta “Antonija #Silmači”, kam sekoja autoralbuma “Dzīves un nāves dejas” ieraksts.
Pirmajā sezonas atklāšanas koncertā, kad Liepājas Simfoniskā orķestra galvenā diriģenta amatā stājās Guntis Kuzma, tika atskaņotas “El Cid. Dzīves un nāves dejas”, bet nākamais nozīmīgais sadarbības posms bija simfoniskā vīzija “Noslēpumainais dārzs…”. “Saules lēktā” ir šīs radošās saiknes turpinājums. Darbs sākotnēji tapis kā fantāzija ērģelēm, bet pēc orķestra aicinājuma komponists radījis jaunu simfonisko versiju.
146. sezonas atklāšanā Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammā skanēs arī viens no 20. gadsimta spēcīgākajiem simfoniskajiem vēstījumiem – Artūra Onegēra “Liturģiskā simfonija”. Tas ir dramatisks, eksistenciāli piesātināts darbs, kas tapis pēc Otrā pasaules kara. Izteikti ritmi, asi kontrasti un skarbas orķestra krāsas atklāj pasauli sabrukuma brīdī, savukārt simfonijas noslēdzošā daļa ienes trauslu un grūti izcīnītu, bet tomēr cerību.
Pats Onegērs uzrakstījis plašu komentāru par šo darbu, skaidri norādot mūzikas saikni ar kara šausmām un vēlmi pēc miera, kas joprojām aktuāla visai pasaulei arī 80 gadu pēc simfonijas tapšanas.
Savukārt patīkama atkalsatikšanās sagaida orķestri un klausītājus ar vācu čellistu Danielu Milleru-Šotu, ar kuru kopā orķestris atskaņos Antonīna Dvoržāka krāšņo čellkoncertu.
Pasaulē atzītais vācu čellists, kurš regulāri uzstājas ar vadošajiem pasaules orķestriem un ir pazīstams ar savu spožo tehniku un izteiksmīgajām interpretācijām, mūsu publikas un arī Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu mīlestību iemantoja Liepājas 400-gades starptautiskajā zvaigžņu festivālā, kad tā atklāšanas koncertā atskaņoja Kamila Sensānsa virtuozo Pirmo čellkoncertu.
Šoreiz Daniela Millera-Šota smalko čella spēli varēs baudīt vienā no čella repertuāra stūrakmeņiem – Dvoržāka Koncertā čellam un orķestrim, kas apvieno simfonisku vērienu, lirisku intimitāti un dramatisku emocionālo loku, un kas ir cieši saistīts ar komponista personīgo dzīvi. Trešās daļas liriskā epizode ir emocionāls piemiņas žests viņa sievas māsai Jozefīnai, kura skaņdarba tapšanas laikā smagi slimoja un drīz pēc tam aizgāja mūžībā. Koncerts savulaik ātri kļuva par čellistu repertuāra pamatu. To ierakstījuši gandrīz visi izcilākie čellisti — no Pablo Kasalsa un Mstislava Rostropoviča līdz Žaklīnai di Prē, Jo-Jo Ma un daudziem citiem.
Biļetes uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā.
Koncertus atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Liepājas pilsēta.
Papildu informācijai:
Iveta Vēvere
Liepājas Simfoniskā orķestra
komunikācijas vadītāja
pr@lso.lv; +371 29287345