Šī gada janvārī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) uzsākts jauns fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)”. Pētījuma uzmanības fokusā ir pārrāvuma posmi (1944–1953 un 1981–1991), kuru ietvaros izgaismojās intelektuāļu attiecības ar politisko varu. Pētījuma ietvaros ir plānotas gan akadēmiskas, gan populārzinātniskas publikācijas, kā arī uzstāšanās starptautiskā līmeņa konferencēs un publiskās diskusijās.
Stāstot par projekta ieceri, filozofs Andris Hiršs uzsver, ka “pēdējā Pasaules filozofijas kongresā 2024. gadā Romā plašu interesi raisīja Radboudas Universitātes profesora Everta Zvērdes aicinājums pēc filozofijas desovetizācijas. Profesora runas fokusā bija krievu intelektuālā telpa, taču diskusijās iesaistījās pētnieki no vairākām postpadomju valstīm. Diskusijas ietvēra sarežģītu izaicinājumu – spēju identificēt padomju mantojuma klātesamību šodienas filozofiskajā domā. Manuprāt, par šo mantojumu ir jādomā ne tikai kā par marksisma–ļeņinisma atbalsi, jo padomju periodā viens no filozofiskās domas attīstības dzinuļiem bija pretošanās valdošās varas ideoloģiskajām dogmām. Būtiski ir izgaismot abas stāsta puses – gan intelektuālās pretestības formas, gan marksisma–ļeņinisma recepciju, jo viens aspekts nav pilnvērtīgi izprotams bez otra. Arī nevēlēšanās šodien runāt par marksismu Latvijā ir daļa no padomju mantojuma.”
Pilnvērtīgs dekolonizācijas process Latvijā nav iespējams bez padomju intelektuālā mantojuma izvērtēšanas. Padomju periods Latvijā ir aplūkots no politiskās, ekonomiskās un kultūras perspektīvas, taču par filozofijas jomu, kas kalpoja par galveno ideoloģisko balstu izglītības un zinātnes jomās, pagaidām nav veikti visaptveroši pētījumi. Šobrīd projekta komanda gatavojas veikt biogrāfiskās intervijas ar filozofiem, kuri pieredzēja otro konversijas vilni 80. gados. Interviju gaitā iegūtie dati ļaus teorētiski vēsturisko pētījumu papildināt ar naratīvu un dzīves pieredzes pastarpinājumu.
Līdz šim projekta ietvaros: publicēts šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā par filozofu Jūliju Aleksandru Studentu (autors: A. Hiršs), notikuši trīs radio raidījumi “Fono-Grāfs” (Radio Naba), kur pētnieki dalījās ar pētījuma atziņām (A. Hiršs, A. Balodis, A. Kamoliņš), doktorante A.Freiberga uzstājusies Eiropas Baltijas studiju konferencē Kembridžā ar referātu par literatūru staļinisma laikā un norisinājies darbs ar arhīvu materiāliem, pētot pirmo konversijas posmu pēc 1944. gada.
Projekta komanda: Ph.D. Andris Hiršs (projekta vadītājs:), Andrejs Balodis (galvenais izpildītājs), Velga Vēvere un Daiga Livčāne (izpildītāji), Ainārs Kamoliņš, Anna Aleksandra Freiberga, Sandra Liekarte, Paula Elmere, Andris Gauja (izpildītāji – studējošie).
Pētījumu “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.
Papildu informācija:
Luīze Mizga
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
www.lka.edu.lv | +371 28365425