10. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā notika informatīvs pasākums, kurā Latvijas Kultūras akadēmija iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas konsolidācijas pirmajiem rezultātiem. Pasākumā tika uzsvērts, ka konsolidācija ir devusi iespēju stiprināt studiju kvalitāti, paplašināt izglītības piedāvājumu un mērķtiecīgāk attīstīt kultūras un radošo industriju nozarei nepieciešamās prasmes.
Pasākumu atklāja Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis, kultūras ministre Agnese Lāce, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders un Latvijas Kultūras koledžas direktore Diāna Čivle. Uzrunās vairākkārt izskanēja doma, ka ieguvēji no konsolidācijas ir studenti un visa kultūras un radošo industriju nozare. LKA rektors Dāvis Sīmanis: “Lielāki ieguvēji no konsolidācijas procesa ir mūsu studenti. Kā galvenais konsolidācijas procesa ieguvums atzīts ieguldījums studiju saturā un kvalitātē, kas paver jaunas iespējas reflektantiem, esošajiem studentiem, kā arī stiprina kultūras un radošā sektora darba tirgus kapacitāti kopumā. Mēs attīstām jaunas programmas, attīstām studiju un jaunrades procesa tehnoloģisko atbalstu, ļaujam studentiem strādāt kopā, sadarbojoties starp dažādiem kursiem un programmām.” Tika akcentēts, ka pēc konsolidācijas LKA nodrošina kultūras un radošā sektora ekosistēmas darba tirgum pilnu izglītības ciklu visos augstākās izglītības līmeņos, ieskaitot tālākizglītības piedāvājumu. Būtiski, ka Latvijas Kultūras koledža LKA ekosistēmā turpina saglabāt savu identitāti kā atpazīstams un nozarei svarīgs zīmols.
Iepazīstinot ar konsolidācijas rezultātiem, LKA pārstāvji izcēla divu jaunu studiju programmu – bakalaura programmas “Skatuves māksla” un īsā cikla profesionālās programmas “Radošās audiovizuālās tehnoloģijas” izstrādi, kā arī studiju vides pilnveidi un digitalizāciju. Tika uzsvērts, ka konsolidācija ļāvusi arī stiprināt tālākizglītības piedāvājumu kultūras un radošā sektora profesionāļiem, iegādāties jaunrades studijām nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un ar DSpace repozitārija palīdzību veidot vienotu pieeju studentu jaunrades darbu un pētniecisko materiālu pieejamībai.
Paneļdiskusijā “Konsolidācijas stratēģija: varas dinamika augstākās izglītības ekosistēmā”, ko vadīja Gints Grūbe, diskusijas dalībnieki sprieda par to, ko Latvijā patiesībā nozīmē augstākās izglītības iestāžu konsolidācija, kā mainījusies sadarbības kultūra augstākajā izglītībā un kā saglabāt mazu, specializētu institūciju identitāti. Diskusijā piedalījās IZM valsts sekretārs Jānis Paiders, LKA zinātņu prorektore prof. Anda Laķe, RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa un Latvijas Kultūras koledžas direktore Diāna Čivle.
Diskusijā izskanēja vienprātība, ka Latvijas augstākajā izglītībā sadarbības kultūra joprojām attīstās. Jānis Paiders uzsvēra, ka pārmaiņas kopumā pēdējos gados bijušas pozitīvas un ka sadarbības trūkums, kas agrāk bija raksturīgs daudzām augstskolām, pamazām tiek pārvarēts. Prof. Anda Laķe savukārt akcentēja, ka naudas trūkuma apstākļos apvienošana ir vienkāršākais ceļš, tā šķietami saistās ar naudas ieekonomēšanu. Taču ir iespējams vēl cits izaugsmes ceļš - nevis unifikācija, bet drīzāk vērtību horizontāla plūsma, vērtību apmaiņa, savstarpēja palīdzība un sadarbība. Ne vienmēr matemātiska vienību samazināšana vai mehāniska apvienošana nozīmē attīstību; ilgtspējīgāks ceļš bieži ir resursu koplietošana, horizontāla sadarbība un jaunu sadarbības formu meklēšana.
Svarīga diskusijas līnija bija arī jautājums par mazo un specializēto mākslas un kultūras universitāšu vietu kopējā augstākās izglītības sistēmā. RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa norādīja, ka LKA ir spējusi sevi skaidri pozicionēt ar savu unikālo profilu, savukārt Diāna Čivle uzsvēra, ka mazās institūcijas nezaudē to, ko spēj apzināti nosargāt, un tieši tāpēc Latvijas Kultūras koledžas zīmola saglabāšanai ir būtiska vērtība. Diskusijas dalībnieki vairākkārt atgriezās pie atziņas, ka Latvijas augstākajā izglītībā un pētniecībā jāspēj vienlaikus stiprināt sadarbību, sargāt institucionālo daudzveidību un nepieļaut vienas pieejas piemērošanu visiem.
Paneļdiskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka nākotnes augstākās izglītības attīstībā izšķiroša būs spēja pielāgoties, pamatot savu nozīmi sabiedrībai un saglabāt līdzsvaru starp lieliem un maziem spēlētājiem, starp ekonomiskajiem argumentiem un plašāku sabiedrisko jēgu. Šajā kontekstā īpaši spilgti izskanēja aicinājums kultūras un mākslu izglītību nevērtēt kā mazāk nozīmīgu, bet saskatīt to kā pilnvērtīgu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.