No 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 4. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma izstāde “Džemma”, veltīta ievērojamās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubilejai.
Māksliniece Džemma Skulme (1925–2019) savā glezniecībā un arī personiskajā pārliecībā par kultūras lomu jau plašākā kontekstā vienmēr ir vadījusies pēc cilvēcisko pamatvērtību mēra – garīgās vertikāles, kam sakņojumu radusi tautas kultūras mantojumā.
Izstādes mērķis ir ne tikai caur viena autora radošo devumu apzināt mākslas un sabiedrības situāciju padomju varas okupētajā Latvijā, bet galvenokārt uzsvērt mākslinieka personības individuālo gribu caur ideoloģisko nosacījumu režģiem runāt par sev un tautai būtisko. Džemmas Skulmes māksla ir liecība tam, kā cenzūras apstākļos ar savu ekspresīvo glezniecības valodu viņa aizvien vairāk atbrīvojusies no varas uzspiestās sociālistiskā reālistiskās izteiksmes, tai skaitā ideoloģiskā patosa. Mākslinieces personībai un sabiedriskajai stājai nenoliedzami ir bijusi liela ietekme Latvijā gan padomju okupācijas gados, gan atjaunotās valstiskās neatkarības laikā. Kā Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja (1982–1992) viņa aktīvi līdzdarbojās nacionālās Atmodas kustībā un politisko laiku turbulencē vistiešākajā mērā ir sekmējusi Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Džemma Skulme dzimusi gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. To svarīgi pieminēt, jo padomju vara Latvijas brīvvalsts mākslu centās izskaust kā ideoloģiski apdraudošu formālismu, savukārt Džemma Skulme klasiskā modernisma pēctecību savā mākslā uzsvēra arī socreālisma reglamentā. Viņas glezniecības brīvais žests, krāsu enerģija, modernisma abstrahējošā pieredze tulkojama kā mākslinieciskās suverenitātes zīme. Glezniecību viņa pielietoja kā personiskās izziņas un brīvības teritoriju, gleznoja, lai pati apzinātu un citiem apliecinātu nacionālās patības vērtību. Autores tēlu trīsvienība: tautu meita, kariatīde un karaliene personificēja arī individuāli īstenojamo vēlmi sargāt un kā kroni godāt nacionālās vērtības. Kā caurviju tēmu viņa pievienoja dialoga motīvu, tautas identitātes zīmes ieceļot jau starptautiski konvertējamā tēlveidē, piemēram, tautumeitu stāvu samērojumi ar spāņu gleznotāja Djego Velaskesa princesēm.
Džemmas paaudzes mākslinieces Latvijā nemēdza teoretizēt par feminisma pozīciju savā daiļradē. Tomēr nav apstrīdams, ka tieši caur femīno identitāti viņa būvējusi savas glezniecības tēlveidi. Izstādes konceptuālā vēsts – caur šodienas vērtību skalu, tai skaitā feminisma prizmu, no jauna “ieraudzīt” mākslinieces personību, kam savulaik sabiedrībā bijusi ietekmīga autoritāte un kas mūža garumā strādājusi ar tāda mēroga idejām un glezniecisko enerģiju, ko vēl aizvien piedēvē tikai kā vīriešu mākslā rodamu kapacitātes jaudu. Džemmas Skulmes daiļrade iemieso garā brīvas personības domu gaitu par sievietes un tautas likteni laiku lokos, kas šodienas ģeopolitiskajos apstākļos, prātā paturot padomju okupācijas mācības, pārsverama kā fundamentāli nozīmīga pieredze Latvijas valstiskuma un kultūras pastāvēšanas ilglaicīgumam.
Džemmas Skulmes izstāde nav tikai goda atdošana māksliniecei simtgades sakarā. Viņas atziņas par savu dzīvi un mākslu šodien lasāmas ar jaunu aktualitāti: “Nu jā, tā ir. Dzīvē ir iznācis spēlēt savu lomu gan politikā, gan sabiedriskajā dzīvē, un, protams, ne jau pilnībā šī izstāde parādīs mani pašu. No vienas puses, es esmu dzīvojusi un strādājusi konkrētā laikā, manos darbos ir izskanējušas dažādas tēmas, ir bijusi, kā es to saucu, sociālā angažētība. Tas mani ir pacēlis sabiedrībā, tāpēc mani zina, un tas arī ir mīts par mani. Jo tas bija padomju laiks, un tajā bija svarīgi: tauta bija jāaicina uz sevis apzināšanos, uz sava mantojuma un savu vērtību apzināšanos – ka esam bagāta tauta, ka nedrīkstam pazaudēt to, ko esam sasnieguši, ko esam radījuši, ka nedrīkstam zaudēt pašcieņu.” (Santa Raita, intervija “Mīts par Džemmu Skulmi”. Izklaide. Neatkarīgā rīta avīze. 2008)
Teksts: Sandra Krastiņa
Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Signet Bank
Izstādes kuratore un mākslinieciskās koncepcijas veidotāja:
Sandra Krastiņa, māksliniece
Izstādes grafiskā identitāte:
Mārtiņš Ratniks, mākslinieks
Projekta vadītāja:
Ieva Kalnača
Projektu vadības nodaļas vadītāja
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Tel.: +371 67716123
GSM: +371 28325624
E-pasts: Ieva.Kalnaca@lnmm.lv
INTERNETA RESURSI:
https://lnmm.gov.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm #MansMuzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS: NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju)
Pieaugušie: 7,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 8,00–12,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Apmeklētājiem grupā virs 10 personām (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieeja (uzrādot atbilstošu dokumentu): pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem; bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti; personām ar I un II invaliditātes grupu; vienai personai, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; surdotulkam, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem; Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem; profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, kultūras mantojumu, arhitektūru, restaurāciju, izglītības vai studiju procesa ietvaros; Latvijas Mākslinieku savienības biedriem; Latvijas muzeju darbiniekiem; Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem; Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedriem; LNMM “Drauga kartes” īpašniekiem; muzeja programmu “Brīvprātīgo programma” un “Jauniešu klubs” dalībniekiem; plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā; grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (gidam) vai pedagogam; Ukrainas civiliedzīvotājiem; muzeja rīkoto pasākumu apmeklētājiem ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” un Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Preses materiālu sagatavoja:
Nataļja Sujunšalijeva
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Preses centra vadītāja
Tel.: +371 67357527
GSM: +371 26593495
E-pasts: pr.service@lnmm.gov.lv
https://lnmm.gov.lv
X: www.x.com/LNMM_muzejs